Savā nelielajā darba mūžā esmu strādājusi pie trim priekšniekiem – divām sievietēm un vīrieša –, tāpēc jāsecina, ka stiprajam dzimumam kolektīva vadīšanā ir savas priekšrocības. Protams, liela nozīme ir cilvēka personībai kā tādai un arī raksturam, tomēr, manuprāt, vīriešiem piemīt lielāka spēja nesabiezināt krāsas, neuzrauties uz intrigām un spriest racionālāk. Sievietes kā jau sievietes – pārāk emocionālas!
Mana pirmā priekšniece bija īsts padomju laika kalums, kas darbojās pēc principa «skaldi un valdi». No ārienes laipna un saprotoša, bet vienā mirklī varēja pārvērsties par īstu lauvu mātīti – kliegt, komandēt un izrīkot. Turklāt viņa bija ļoti ļaunatminīga. Krist vadītājas nežēlastībā nozīmēja drīz vien zaudēt darbu. Neizprotamu iemeslu dēļ pati gan gozējos viņas labvēlības saulītē, bet bija kolēģi, kas, nākot uz darbu, dzēra nervus nomierinošus līdzekļus. Atmosfēra kolektīvā, protams, bija ļoti saspringta, bet pirmais jautājums no rīta – kāds priekšniecei garastāvoklis? No otras puses, vadītāja ļoti daudz panāca un sabiedrībā viņu cienīja, tomēr jutos atvieglota, kad saņēmu citu darba piedāvājumu.
Nākamā vadītāja bija pilnīgs pretstats iepriekšējai – nekad nedzirdēju viņu kliedzam, deva saprātīgus norādījumus, uzklausīja padotos, tomēr viņai bija kāds nozīmīgs mīnuss – pietrūka, kā tautā saka, «mugurkaula» un stingras nostājas atsevišķos jautājumos. Rezultātā kolektīvs viņu īpaši necienīja. Tas nozīmēja arī, ka nebūs uzlabojumu kopumā, jo mūsu nodaļa bija pakļauta lielākai priekšniecībai, taču nebija neviena, kas tās priekšā «ar zobiem un nagiem» aizstāvētu mūsu intereses. Par algas paaugstinājumu varējām pat nesapņot! Vadītāja varēja stundām ilgi klāstīt, kāpēc nav iespējams tas vai šitas, un visu laiku pārstāvēja lielo bosu viedokli, kuri viņu par to droši vien slavēja, bet mēs jutāmies nodoti.
Piekrītu, ka ne visi, ieskaitot mani, var būt vadītāji. Pazīstu cilvēku, kurš, kādu laiku pastrādājis vadošā amatā, pats no tā atteicās, jo jutās ne savā ādā. Nav arī priekšnieka ideālā varianta. Katrs ir cilvēks ar lielākām un mazākām īpatnībām, kas, esot pozīcijā, izpaužas ļoti spilgti. Priekšniekiem nākas izturēt lielu spriedzi, viņiem jāvada tauta uz noteiktu mērķi, bet cilvēki mūsdienās orientēti uz demokrātiju, savām tiesībām un interesēm – grūti atrast pakļāvīgas aitas! Tāpēc uzskatu, ka priekšnieka lielākais ieguvums ir lojāli padotie, bet pie tā smagi jāstrādā.
