Alūksnes Bērnu un jauniešu centra teātra pulciņš ar vadītāju Daigu Bēteri un deju kolektīvs „Enku Drenku” ar vadītāju Daigu Ozoliņu ir radījuši teiksmainu stāstu ar mūziku un dejām „Par burvjiem, sapņiem un cerībām”. Tajā stāstīts par meiteni, kas, ticot burvjiem un brīnumiem, nonāk dažādās zemēs un sastopas ar dažādiem radījumiem. Viņiem visiem ir kāda karsta vēlēšanās, kuras dodas piepildīt. Līdzīgi kā mums ir savi sapņi, bet nereti gadās, ka mēs vēlamies to, kas mums patiesībā jau pieder. Mēs tikai to neesam pratuši ieraudzīt.
Šis nav pirmais uzvedums Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā, kur vienā darbā apvienojušies vairāku pulciņu dalībnieki. Līdzīgs darbs tapa pirms pāris gadiem un tas saucās „Lidosim kopā!”. Arī pagājušajā gadā bija deju uzvedums „Zaķīšu pirtiņa”. Ideja par pagājušā gada izskaņā pirmizrādi piedzīvojošo izrādi tika izauklēta jau pirms laika un abas skolotājas to veiksmīgi arī realizēja. Uzveduma rekvizīti tika veidoti sadarbībā ar skolotājas Ivetas Kronbergas vadīto „Radošo darbiņu galeriju”. Tika šūti un iegādāti jauni, krāsaini tērpi, ko sarūpēt palīdzēja Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs ar uzveduma dalībnieku vecākiem.
Kopš pirmizrādes pagājušā gada decembrī, uzvedumam bijušas četras izrādes. Divas no tām notika pagājušā nedēļā, kad Alūksnes tautas namā izrādi noskatījās vairāk nekā 600 skatītāju. Starp tiem bija gan pavisam maziņi skatītāji no pirmsskolas izglītības iestādēm, gan sākumskolas vecuma skolēni, gan jaunieši un skolotāji. Lai arī skatītāju skaits bija liels, zālē izrādes laikā valdīja apbrīnojams klusums – visi to skatījās ar lielu interesi. Arī pēc izrādes noskatīšanās esam dzirdējuši vispozitīvākās atsauksmes, ar novēlējumiem kaut ko tikpat krāsainu un interesantu veidot tālākajā nākotnē. Izrādes fragmentus fotogrāfijās var apskatīt mūsu mājas lapas www.abjc.lv foto galerijā.
Mēs, protams, labprāt iestudētu dažādus uzvedumus, veidotu pasākumus, koncertus, kas būtu interesanti gan pašiem dalībniekiem un viņu skolotājiem, gan vecākiem un citiem skatītājiem, taču tas nav atkarīgs tikai no mūsu vēlmēm, bet arī finansēm. Abām skolotājām – D.Ozoliņai un D.Bēterei – gribētu pateikt paldies par darbu, un izrādes dalībniekiem paldies par izturību – nebija viegli tik lielam skaitam dejotāju (gandrīz 120) gaidīt aizkulisēs savu uznākšanu. Paldies par sirdsdegsmi, ar kādu visi dalībnieki piedalījās mēģinājumos un izrādēs. Brīnumi notiek un cerības piepildās – vajag tikai ticēt!
