Tā jau runā, ka, lai dzīvē kaut ko sasniegtu, vajag tikai mazliet talanta, daudz smaga darba, un tad viss izdosies. Diemžēl, runājot par šo tēmu, nauda netiek pieminēta vai vismaz novirzīta otrajā plānā, it kā vēl vairāk akcentējot – no visiem vajadzīgajiem priekšnoteikumiem nauda ir tā mazākā problēma.
Tiesa, pienāk brīdis, kad tieši nauda var kļūt par lielāko problēmu. It sevišķi pašreizējā situācijā, kad pamazām sākam paši uz savas ādas izbaudīt, kas tad īsti slēpjas zem šī vārdu salikuma.
Šajā sakarībā man visvairāk ir žēl četru puišu, Alūksnes jauno biatlonistu, kuri ar vērienu izbaudījuši uz savas ādas ne tikai ekonomiskās krīzes sekas, bet, domājams, guvuši arī prātā paliekošu pieredzi, ka ne visu nosaka dabas dots talants un pašu ieguldītais darbs. Par to, ka šie divi nosacījumi izpildīti ar uzviju, liecina viņu uzrādītie rezultāti, kas ļāva pārvarēt atlasi Pasaules čempionātam junioru un jauniešu vecuma grupām, taču finansējuma trūkuma dēļ pie kārotās iespējas sacensties ar pasaules labākajiem sportistiem tika tikai viens no viņiem.
Ne jau preču un pakalpojumu sadārdzināšanās, ar to saistītais taupības režīms vai pat algas samazināšana ir tā lielākā traģēdija. Skumji ir tad, kad esi izdarījis visu iespējamo, lai sasniegtu paša izvirzīto mērķi, taču viss apstājas netālu no finiša taisnes ar tevi nesaistītu iemeslu dēļ. Līdz ar to gribētos novēlēt veiksmi vienīgajam sportistam, kurš, pateicoties savam trenerim, varēs apliecināt savu varēšanu Pasaules čempionātā, bet pārējiem trīs puišiem novēlēt nepadoties un sagaidīt savu nākamo iespēju.
