Nebūtu pareizi runāt par andropauzi vīriešiem, izmantojot līdzību ar sieviešu menopauzi, uzskata urologs Alvis Laukmanis. Sievietēm organisma pārkārtošanās process parasti rit dažus gadus, vīrietim tas ir krietni ilgāks un ne tik strikti nosakāms laika posms.
“Īgns, norūpējies, noguris, kašķīgs. Neko negrib darīt un nekur negrib iet. Ignorējot visus pārējos, ieslēdz TV “Panorāmu” un, to skatoties, aizmieg. Ļoti kaitina ilgstoši aizņemta tualete, īpaši, ja tā mājās ir viena. Nav pat atšķīris uz galda atstātu erotisko žurnālu, visu laiku atliek datorgaldiņa pārcelšanu uz citu istabu (jo īstenībā vairs nevar viens to pacelt). Sāk raudāt, skatoties filmu “Titāniks”, nesen atkal nopircis jaunas bikses, jo vecās vairs nevar aiztaisīt jostasvietā,” tā A. Laukmanis apraksta vīrieti ar testosterona deficīta sindromu, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti un dzīves ilgumu.
80 gadu vecumā vīrietim ir apmēram 40 procenti no tā testosterona līmeņa, kāds viņam bija 20 gadu vecumā. Samazināšanās sākas, jau pārkāpjot 35–40 gadu slieksni. Tomēr, ja ir aktīvs dzīvesveids un laba veselība – nav hronisku sirds slimību, diabēta, metabolā sindroma u.c. –, testosterona līmenis līdz deficītam nenonāk. Tāpēc hormonaizvietojošo terapiju vīriešiem masveidā nerekomendē, lai arī tāda iespēja ir.
“Ir nosacījumi, kad šāda terapija ir nepieciešama – ja normālu dzīvi traucē hronisks nogurums, ir erektilā disfunkcija, konstatēts tiešām pazemināts testosterona līmenis, kas rada virkni subjektīvu sūdzību,” stāsta A. Laukmanis.
Masačūsetsas padzīvojušu vīriešu pētījumu institūts secinājis, ka vīrieši ar izteikti pazeminātu testosterona līmeni katrā vecuma grupā mirst divreiz biežāk, prostatas vēzis viņiem attīstās agresīvāk – straujāk. Testosterona deficīts veicina iekšējo orgānu aptaukošanos, kas savukārt var provocēt diabētu.
