Talantīgs, asprātīgs, čakiski jautrīgs,
Tomēr ne mazākā mērā nav kautrīgs.
Impozanti un profesoriski prātīgs,
Iekšēji tomēr kā šinderis plātīgs,
Ekspresijās sev nimbus vijis –
Esot dievišķīgs ģēnijs bijis.
Tagad jau visu var nopirkt par naudu –
Narkotikas un miesai baudu.
Nesauksim tevi par izvirtuli,
Kaut ar pērkamām venerām guli,
Slavēdams sevi par ozolvīru,
Laizīdams jaunības eliksīru.
Jaunības? Tas gan tā nosacīti –
Ārēji ģīmīši jauni un glīti,
Iekšēji sen jau viss izkurtējis
Tā kā tev pašam. Vai tādēļ tu spējis
Iegalvot citiem, ka tavai aurai
Šī pasaule pārāk prasta un šaura?
Neteiksim, vai šim vecim ir bārda,
Nesauksim arī kā suni vārdā.
Talants viņš ir – tur nav ko liegties,
Ja jau pēc nemirstības grib sniegties.
Dvēseles daudzas klīst nesaprastas,
Atliek vien pašiem kā suņiem celt astes.
