Ilona, 32 gadi
Vienmēr uz situāciju esmu centusies skatīties diezgan reāli, un jaunajā gadā neesmu sev īpaši solījusi sākt jaunu dzīvi. Saprotu, ka tas nav īsti nopietni. Godīgi sakot, arī gribas pietrūkst, bet šo to savā dzīvē esmu apzināti mainījusi, piemēram, dažas rakstura īpašības. Pēc dabas esmu diezgan noslēgta un kautrīga. Man nepatika, ka bija grūtības komunicēt, tāpēc augstskolā izvēlējos tādu studiju programmu, kas nākotnē solīja darbu ar cilvēkiem un iziešanu sabiedrībā. Atceros, cik ļoti sākumā vajadzēja saņemties, lai pārkāptu sev un savai nevarēšanai, bet tagad apmeklētāju apkalpošana un sadarbība ar dažādām institūcijām, lai risinātu viņu problēmas (strādāju sociālajā jomā), šķiet kā pīlei ūdens. Šajā ziņā man ir prieks par sevi. Otra nozīmīgā lieta, ko esmu mainījusi, ir lēmums kļūt par mammu. Nebiju vairs nekāds
jauns skuķis, lai nesaprastu, ko nozīmēs šīs pārmaiņas, to, ka būs grūti, būs negulētas naktis, niķi, uztraukumi, vajadzēs vairāk naudas un tā tālāk. Realitāte izrādījās vēl skaudrāka, jo mazais daudz slimoja, tomēr ne mirkli neesmu nožēlojusi šo lēmumu, jo tas man nesis ļoti daudz prieka un piepildījuma. Diāna, 24 gadi
Vai zēns un meitene, vīrietis un sieviete var būt tikai un vienīgi labi draugi, bet nekas vairāk? Šis jautājums vienmēr bijis aktuāls, īpaši man, jo tā pa īstam nekad neesmu spējusi «čomoties» ar puišiem, jo vienmēr izrādījās, ka kādā dziļā stūrītī slēpjas simpātijas vai doma (abiem) – ja nu mēs kļūstam pāris? Līdz šim tā gadījies – līdzko izveidojies labs kontakts ar kādu puisi, agri vai vēlu atklājās, ka viņam kaut reizi uzliesmojusi ideja sākt attiecības. Bet arī es skolas un studiju laikā gribēju sev čomus, gluži kā kādā seriālā, piemēram, «Beverly Hills 90210» vai «Glābējzvans», viņi visi vienmēr bija draugi. Varbūt biju pārāk meitenīga, un tas traucēja pretējam dzimumam mani uztvert vienkārši kā draugu. Tāpēc kādu dienu, tas pat nebija jaunais gads vai pirmais datums, nolēmu izmainīt savu stilu – nogriezu īsus, īsus matus, staigāju biksēs (gaitu gan nemainīju) un vairs nebiju dāma. Vai tas nostrādāja? Jā! Bet ilgi tā nedzīvoju. Ar gadu man pietika, lai saprastu, ka labāk gribu būt pati, lai arī tas nozīmē, ka labākie draugi man būs meitenes. Atkal mainīju savu ierasto dzīvi. Taču jāsaka godīgi – ne mirkli nenožēloju, ka izmēģināju būt teju zēns, lai saprastu, kāda vēlos būt.
