„Nebiju domājusi, ka mums apkārt ir tik atsaucīgi cilvēki,” atzīst Inita Ķesele no Liepnas. Pēc maija vidū ugunsgrēkā zaudētās mājas tieši cilvēku atsaucība palīdzējusi sešu bērnu ģimenei pārvarēt pirmās grūtības un nu pavisam drīz ļaus skatīt vecās vietā pilnīgi jaunu māju.
Pagaidām Ķeseļu ģimene joprojām mitinās Liepnas internātpamatskolas piešķirtajā divistabu dzīvoklī. Tur nosvinēti Ziemassvētki un sagaidīts jaunais gads, kā arī sagaidīs brīdi, kad varēs doties uz savām jaunajām mājām – netālu no Liepnas centra topošo guļbūvi, ko pavasara pusē plānots pārvest un uzstādīt viņu vecajā dzīvesvietā.
Ziedotāji – ne tikai no Alūksnes
Līdzekļi jaunas mājas un saimniecības ēku iegādei iegūti, pateicoties Alūksnes Novada fonda īstenotajai akcijai „Ja Tev ir sirds!”. Tā uzsākta nepilnu mēnesi pēc notikušās nelaimes, kad cilvēki tika aicināti ziedot ne tikai naudu, bet arī sadzīvei nepieciešamās lietas un apģērbu. Aicinājums iesaistīties akcijā izskanēja tālu aiz Alūksnes rajona robežām, rezultātā palīdzība nākusi ne tikai no Alūksnes un tuvējiem kaimiņrajoniem, bet arī Valmieras, Cēsīm un Rīgas. I.Ķesele atklāj, ka daži ziedotāji kļuvuši pat par ģimenes draugiem, turpinot viņus atbalstīt ar dažādu paciņu sūtīšanu joprojām.
Aktīvi bijuši arī naudas ziedotāji. Alūksnes Novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece atklāj, ka šobrīd saziedoti vairāk nekā četri tūkstoši latu. Tos saziedojuši 98 ziedotāji, no kuriem četri ir uzņēmumi. Pārsvarā cilvēki ziedojuši pa 5 vai 20 latiem, taču bijuši arī tādi, kas ģimenei atļāvušies ziedot 100 un pat 1000 latus. Vēl joprojām cilvēkiem ir iespēja ziedot ar naudas pārskaitījumu vai „Latvijas Hipotēku un zemes bankas” Alūksnes nodaļas telpās ziedojumu kastītē.
Palīdz, kā var
Domājot par lielo atsaucību, Dz.Zvejniece stāsta, ka ir doma sarīkot visiem ziedotājiem pateicības pasākumu. Jautāta par savām idejām šādam pasākumam, I.Ķesele nosmejas, ka to būtu diezgan grūti izdarīt, jo palīdzēja simtiem cilvēku. „Esam viņiem visiem ļoti pateicīgi, taču daži pat neatklāja savu vārdu – atnesa mantas un aizgāja.” I.Ķesele stāsta, ka katrs palīdzējis, kā varējis – daži ar naudu, mantām, savām zināšanām, bet citi vienkārši ar labiem vārdiem un atbalstu.
Dz. Zvejniece saka, ka šis ir labs piemērs, kā ātri un operatīvi reaģēt, lai sniegtu palīdzību nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem. Līdzīga akcija rīkota pirms pāris gadiem saistībā ar Apē nodegušo pansionātu. „Man liekas, ka tas ir ļoti vērtīgi,” viņa saka. „Vajag reaģēt uz tādām aktuālām vajadzībām uzreiz un nākt pie mums, lai cilvēki, kam šī palīdzība ir vajadzīga, saņemtu to pēc iespējas ātrāk.”
