Ir tāds teiciens, ka, ja kaut kas nav labi beidzies, tas vēl nav beidzies. Par to, cik daudz šajā teicienā ir patiesības, man daudz nācās domāt pēdējās dienās. Lai gan strauji tuvojās gada izskaņa un gaisā virmoja svētku noskaņa, šogad Ziemassvētku gaidīšanas laiks man krasi atšķīrās no citiem gadiem.
Galvenokārt, apkārt valdošā drūmuma dēļ, kur teju vai ik brīdi visās vietās dzirdi, cik gan grūta un smaga dzīve mums gaidāma turpmākajos gados. Rezultātā tas atstāja iespaidu arī uz gada labestīgāko un sirdij tuvāko svētku gaidīšanu, kas pienāca it kā negribēti un svinēšana likās pilnīgi nevietā. Tiesa, Ziemassvētki paliek Ziemassvētki, tāpēc, lai cik drūmās noskaņās tie atnākuši, pretoties to patiesajai būtībai nav iespējams. Tā arī manas sajūtas, esot svētku vakarā kopā ar ģimeni, mainījās uz pretējo pusi. Tādas tās saglabājušās vēl tagad!
Rezultātā sapratu, ka, kaut gan Ziemassvētkiem ir sava vēsture un nozīme, var tikai priecāties, ka tie tiek svinēti gada izskaņā, kad ar savu labvēlīgo gaisotni palīdzot noskaņoties nākamajam laika posmam 365 dienu garumā. Lai cik daudz negāciju vai neveiksmju bijis aizejošajā gadā, šajā laikā tiek noslēgts pamiers ar sevi un iespēju robežās arī ar citiem, tādējādi nākamo gadu sākot no nulles punkta – ar vietu jaunām, gaišām un skaistām emocijām, kas ļautu pabeigt to, ko šajā gadā nav izdevies.
