Atzīstu – mani kā Latvijas iedzīvotāju satrauc valdības lēmums aizņemties daudzus miljardus latu no starptautiskiem avotiem Latvijas ekonomikas stabilizēšanai. Piekrītu uzskatam, ka kaut kādā ziņā vienkāršākais risinājums ir kredīta paņemšana – īsā laikā tiec pie naudas, izdari, ko vēlies vai kas nepieciešams, un sāc atmaksāt.
Tikai – to ir vienkārši izdarīt, ja ir segums, un šo valstisko gadījumu nevar salīdzināt ar aizņēmuma ņemšanu velosipēda, automašīnas vai dzīvokļa iegādei. Manuprāt, dažādajām valdībām pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vajadzēja tā gādāt par savu valsti, lai Latvijā nebūtu likvidētas daudzas ražošanas nozares, būtu attīstīta rūpniecība, eksports, līdz ar to arī iedzīvotājiem būtu darba vietas un būtu nodrošināti pārējie tam sekojošie apstākļi. Diemžēl nav noslēpums, ka lielākajai daļai valdošo politiķu šajā laikā bijusi svarīga tikai savu kabatu pildīšana, tādēļ esam tur, kur esam.
Sekas tam ir arī nākamā gada lielās taupības budžets. Tajā plānots galvenokārt taupīt uz tautas rēķina – jaunie vecāki baidās par māmiņu algu atņemšanu, skolotāji diezgan droši prognozē, ka algu palielinājuma nebūs, policijā samazina darbinieku skaitu, lai gan iedzīvotāju drošībai to vajadzētu pat palielināt, Man patika kāda teiktais: „Ja jau nākamgad visiem jātaupa un visu optimizē, tad arī starp 100 „gudrajām galvām” vajadzēja veikt samazināšanu!” Tam var piekrist, jo tieši 100 „gudrās galvas” mūsu valsti ir tik tālu nolaiduši.
