Jānis Ločs, Apes vidusskolas direktors
Ir runga ar diviem galiem
Tiek mēģināts atdalīt mazāk un vairāk svarīgu pārbaudes darbu vērtēšanu. Lielie pārbaudes darbi arī turpmāk tiks vērtēti ar ballēm līdz 10. Tiesa, detalizēti vēl neesmu iepazinies ar tagad izstrādāto vērtēšanas sistēmas projektu. Ja par vienu tematu skolēni mācās vairākas stundas, tad lielāks pārbaudījuma darbs būtu vajadzīgs pēc tam. Savukārt starplaikos pietiek ar atzinumu, vai atsevišķas tēmas daļas ir apgūtas. No šī viedokļa izmaiņas, palielinot vērtēšanā atzīmi “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”, ir vērtējamas pozitīvi. Tomēr jāsaprot un jārēķinās, ka skolēniem ir nepieciešama motivācija – vērtējums ballēs. Protams, daudz ir atkarīgs no katra skolotāja darba stila un metodēm, kā tiek īstenota tā vai cita vērtēšanas sistēma.
Druvis Mucenieks, Alūksnes vidusskolas skolēnu pašpārvaldes prezidents
Neuztver nopietni
Kad saņem labu atzīmi, katram ir prieks. Turklāt var saprast, kas vēl jāapgūst. Savukārt no “i” un “ni” nevar izdarīt nekādus secinājums. Tāpēc šo vērtējumu neuztveram nopietni. Šobrīd “i” un “ni” ir galvenokārt par mājas darbiem, bet zināšanas mācību priekšmetos vērtē ballēs. Ja neliek atzīmes, tad trūkst stimula mācīties, veidojas pavirša attieksme, jo cer, ka saņems “ieskaitīts” bez lielām pūlēm. Turpretim vērtējumā ar atzīmi ir liela atšķirība – saņemt 4 vai 8. Turpretim “i” var dabūt gan tas, kurš labi iemācījies, gan tas, kurš knapi kaut ko zina un varbūt pat ir nošpikojis. Tāds vērtējums neliekas loģisks. Es ierosinu saglabāt līdzšinējo zināšanu vērtēšanas 10 baļļu sistēmu. Tā ir ne tikai pierasta, bet arī ir pietiekami plaša, lai atspoguļotu katra zināšanas.
Armands Musts, Alūksnes Valsts ģimnāzijas padomes priekšsēdētājs
Noteicošais ir
skolotājs
Sākumskolā ir šāda vērtēšanas sistēma. Tur atzīmes neliek, lai netraumētu bērnus. Ļoti daudz ir atkarīgs no pedagoga pieredzes. Jaunie skolotāji vērtēšanas sistēmu uztver citādāk. Panākt pilnīgi vienotu vērtēšanas sistēmu būs grūti. Jebkurā gadījumā ir grūti izslēgt subjektivitāti. Tas skar skolotāju profesionalitāti. Ir būtiski, cik regulāri skolēni apmeklē skolu, kā viņi seko stundās un kāda ir attieksme pret mācīšanos. Skolotāji nereti iznieko daudz laika, lai organizētu klasi darbam. Mācību vielas apjomi ir lieli. Pilsētas skolās klasē ir 20 – 30 skolēni, bet laukos tik daudz varbūt ir visā skolā. Tas nozīmē, ka tur ir lielākas iespējas mācīt individuāli. Savukārt pilsētas skolā nevar uzrunāt un pārbaudīt katru.
