Reugē (Igaunija) 20. un 21.novembrī notika seminārs, kurā piedalījās sporta skolotāji un skolēni no D.Ozoliņa Apes vidusskolas, kā arī Apes pašvaldības un biedrības „Hokeja klubs „Ape”” pārstāvji. „Tā bija kārtējā pārrobežu projekta aktivitāte, kurā iepazinām igauņu sporta attīstības pieredzi,” saka Apes pašvaldības projektu vadītāja Liene Ābolkalne.
Seminārā uzstājās sporta speciālisti no Igaunijas un Kanādas. Igaunijas olimpiskās komitejas pārstāvis Marts Raju iepazīstināja ar Igaunijas sporta jomu, sportistu finansēšanas un atbalsta sistēmu, kas ir atšķirīga no mūsējās. Reuges pamatskolas direktors Tomass Raju uzsvēra, ka pašvaldībā tiek pievērsta ļoti liela uzmanība tam, lai bērni, jaunieši un vietējie iedzīvotāji atrastu piemērotāko sporta veidu. Tādēļ pašvaldībā tiek investēti lieli finanšu līdzekļi, – ir uzcelta sporta zāle, plānota ledus hokeja halle, atbalstītas vietējās komandas. Lielos ieguldījumus sporta infrastruktūras sakārtošanai Reuges pašvaldības vadītājs pamato ar to, ka pagastam ir vajadzīgi veseli cilvēki. Tikai vesels cilvēks būs garīgi attīstīts un pilnībā spēs sevi veltīt ģimenei, sabiedrībai, darbam. „Šī projekta un sadarbības mērķis ir aktivizēt cilvēkus, lai mazāk sēdētu pie datoriem, mazāk domātu par dažādām apreibinošām vielām un vairāk pievērstos fiziski aktīvai atpūtai,” uzsver HK ”Ape” pārstāvis Andis Pops.
„Cilvēki ir pieraduši pie ērtībām un pasauli grib sakārtot, sēžot pie datoriem, bet tas neattīsta fiziski spēcīgu cilvēku. Mūsdienās tiek izdomāts un radīts tik daudz jaunu sporta veidu, lai tikai dotu cilvēkam iespēju izvēlēties un piesaistītu kādam sporta veidam,” saka Apes pašvaldības sporta darba organizatore Aija Latika.
„Sports cilvēkam palīdz atbrīvoties arī no stresa. Ideāls modelis ir tad, ja mēs veidojam četrstūri, kurā sadarbojas pašvaldība, skola, vecāki un bērni. Savstarpēji sadarbojoties, kopīgi tiek radīti atbilstoši apstākļi sportam un kopīgi tiek iesaistīta jaunatne sportā. Iesaku vecākiem paskatīties pa logu un pavērot savus bērnus rotaļājoties pagalmos – bieži ir redzams, kādas spējas un talanti piemīt bērnam un par ko viņš interesējas.”
„Pamatskolas direktors uzsvēra nepieciešamību katram bērnam iemācīties peldēt. Nav tik svarīgi, vai viņš spēlē basketbolu vai teicami met šķēpu, bet gan svarīgi, ka, nokļūstot ārkārtas situācijā uz ūdens, viņš pratīs izdzīvot un tikt krastā. Līdz šim mēs par to nebijām aizdomājušies,” viņam piekrīt L.Ābolkalne.
Semināra dalībniece Iluta Apine savukārt ir sajūsmā par attieksmi, ar kādu cilvēki Igaunijā veido savu dzīves vidi. „Viņiem ir vēlēšanās iesaistīties dažādos radošos procesos, viņi ir brīvāki savā raksturā, izturas ar cieņu pret radītajām vērtībām. Kaut vai tas, ka skolā un sporta zālē visi staigā maiņas apavos, turot tīru vidi, kurā uzturas lielāko dienas daļu.”
Ziemas olimpiskās bronzas ieguvējs divcīņā Alars Levandi akcentē, ka cilvēki savas dzīvesvietas izvēlē lielu nozīmi piešķir ne vien darbam un kultūras dzīvei, bet arī iespējām sportot. „Ja mēs savā pašvaldībā nevaram nodrošināt kaut daļu no minētajiem nosacījumiem, mēs zaudējam savus iedzīvotājus,” uzskata A.Latika.
Kanādas amatierhokeja spēlētājs semināra dalībniekiem stāstīja par jaunatnes sportošanu Kanādā. „Tā mums kādreiz bija arī Apē, kad mēs mainījāmies ar sporta inventāru – ar slidām, ar dažādiem aizsargelementiem, rīkojām vietējos hokeja mačus, bērni un jaunieši līdz vēlam vakaram pavadīja slidotavā un mājās gāja nosalušiem deguniem, slidas nemaz nenovelkot no kājām,” stāsta Apes pašvaldības deputāts Andris Zeltiņš. „Arī tagad uz vietējiem dīķiem tiek veidoti hokeja laukumi, tikai tas ir riskants pasākums, jo nezinām, cik lielas cilvēku masas ledus spēj turēt.”
Semināra otrajā dienā dalībnieki apmeklēja Hānjas slēpošanas un biatlona centru, kā arī Veru sporta centru: jaunuzcelto stadionu, iepazinās ar sporta centra sniegtajiem pakalpojuma veidiem.
Seminārs tika rīkots Igaunijas-Latvijas pārrobežu programmas atbalstītā projekta „Ceļā uz sportisku sabiedrību pierobežas pašvaldībās” gaitā. Lai gūtu priekšstatu par Vidzemes sporta centriem un to pašreizējo piedāvājumu un perspektīvām, ir paredzēta nākamā projekta aktivitāte – pieredzes apmaiņas brauciens.
