Pagājuši trīs mēneši, kopš laikrakstā bija publicēta informācija par Ventas Belcānes zemes Liepnas pagastā atdošanu Krievijai. Joprojām viņa nezina, kad un kā varēs saņemt zemi citā vietā vai arī kompensāciju par to.
“Nekas nav mainījies. Esot nepieciešamas izmaiņas likumos vai arī sagatavot īpašu likumu, kas dotu iespēju saņemt kompensāciju, piešķirot man līdzvērtīgu zemi citā vietā. Taču pagaidām nav nekādas informācijas, ka kaut kas tiktu risināts. Zinu, ka vispirms jāgaida robežas precīza nospraušana dabā,” secina V.Belcāne.
Robežu iezīmēt pa upi ir vienkāršāk
Viņa vēl cer, ka varbūt robežas iezīmēšana dabā ļaus atgūt zaudētos 8,2 hektārus meža. Tomēr tas ir maz ticams. Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš norāda, ka robežas demarkācija tikai sākusies. Tomēr atzīst, ka dabā robežu cenšas iezīmēt pa vienkāršāko ceļu. “Ja ir upes gultne, tad nav lietderīgi nospraust robežu vairāk vai mazāk metru no tās. Upi izmantot kā robežu ir racionālāk,” atzīst ministrs. Tieši tā V.Belcāne ir zaudējusi mežu, kas ir otrpus Vorožas upei. M.Riekstiņš skaidro, ka šajā vietā zaudētā Latvijas zeme tiek kompensēta ar 50 hektāriem Krievijas zemes citā vietā. Savukārt īpašniece kompensāciju saņems likumā noteiktajā kārtībā. “Turklāt dokumentos, kas ir manā rīcībā, neviens kartes posms divpusējās sarunās nav ticis saskaņots bez vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnes,” uzsver M.Riekstiņš. Viņš lūdzis demarkācijas komisijas vadītāju no Latvijas puses Jāni Lovniku doties uz visiem pierobežas pagastiem, lai informētu un skaidrotu situāciju. Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols iebilst, ka līdz šim nekāda robežas saskaņošana ar viņu nav notikusi.
Jāmaksā par zemi, kuru neizmanto
Tieslietu ministrijas atbildē redakcijai teikts, ka tika organizēta starpinsitūciju sanāksme, lai pārrunātu problēmas saistībā ar Latvijas – Krievijas līgumu par valsts robežu. Tās dalībnieki secināja, ka tikai pēc robežas demarkācijas pabeigšanas būs konkrēti zināms, kurus zemesgabalus un kādā platībā būs skārusi robežlīnija un robežas josla. Panākta vienošanās, ka būtu jānosaka vienota kārtība pierobežas zemju atsavināšanai valsts vajadzībām. Tas ir nepieciešams, lai radītu likumīgu pamatu dzēst esošo ierakstu zemesgrāmatā. Tomēr visu šo laiku īpašniecei ir jāmaksā nodoklis par zemi, kuru viņa nevar izmantot. Šobrīd nav pat runas par to, ka varētu kompensēt arī šos izdevumus.
Nav juridiska pamata kompensācijai
Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Anna Seile atbildes vēstulē redakcijai raksta, ka viņas pieredze zemes reformas likumu sagatavošanā un darbība Centrālajā zemes komisijā ļauj izdarīt secinājumus. “Lai varētu dzēst ierakstu Zemesgrāmatā, 8,2 hektāri jāatsavina valsts vajadzībām, pamatojot šo procedūru ar Latvijas – Krievijas robežlīgumā noteiktajām valsts robežām. Tā kā praktiski nav iespējams noteikt minētā īpašuma daļas tirgus vērtību, būtu vēlams no īpašumu kompensācijai paredzētajām valsts zemēm piešķirt zemes gabalu, uz kura būtu līdzvērtīga mežaudze, vienojoties ar īpašnieci par zemes atrašanās vietu,” raksta A.Seile. Viņa izteikusi bažas par Ārlietu ministrijas pausto viedokli, ka zemes īpašuma kompensēšana jāveic Liepnas pagasta pašvaldībai, kuras teritorijā nav brīvu zemes gabalu, vai a/s “Latvijas valsts meži”, kuru zemes privatizēt aizliedz Meža likuma nosacījumi.
