Sāpošu ausi šausmu ziņā pārspēj tikai sāpoša auss jūsu bērnam. Ausis – tāpat kā zobi – parasti sāk sāpēt brīvdienās vai naktī. “Otipax” pilieni cerībā sagaidīt, līdz būs kāds ārsts, kas bērna ausi skatīs. Analgīns cerībā, ka nepārcentīsities ar devu. Ja ne citādi, bungādiņa plīst pati. Kad pati reiz devos pārbaudīt ausis ar aizdomām uz dzirdes pasliktināšanos, dakteris citu vainu kā vecus rētaudus neatrada. “Izskatās, ka bungādiņa kaut kad ir plīsusi. Droši vien bijāt vēl zīdainis, kliedzāt, bet māte neiedomājās, ka ausīs vaina. Kad bungādiņa pārplīst, bērns nomierinās. Bet jums viss tā veiksmīgi saaudzis, tikai rētaudi nav tik elastīgi.”
Vidusauss iekaisuma sagādātās mokas vislabāk saprot tie, kurus tas piemeklējis, tāpēc ziņa, ka Eiropas Savienībā kopš 2001. gada ir pieejama vakcīna pret to, mani satrieca kā zibens. Tomēr viss nav tik vienkārši.
Zina retais
Pēc nelielas telefonaptaujas atļaujos secināt, ka ierindas “lors” par tādu vakcīnu Latvijā vēl nezina. Nesen esot bijusi Otorinolaringoloģijas jeb “loru” asociācijas sanāksme, arī tur neesot nekas teikts. Latvijas Infektoloģijas centrā šādas vakcīnas nav.
“Nu, principā mēs zinām, ka tāda vakcīna ir. Vēl jau to neizmanto, bet taisās,” teic Rīgas Stradiņa universitātes Otorinolaringoloģijas katedras vadītājs, asociācijas priekšsēdētājs Jānis Sokolovs. Lai kā tas patiktu ārstiem, asociācijas sanāksmēs nevarot visu gatavu ieliet kā ar karoti, jaunumiem nepieciešams arī katram pašam sekot publikācijās dažādos specializētajos žurnālos. J. Sokolovs cilvēciski vērtē, ka ne visiem kolēģiem ir laiks un spēks, un vēlēšanās to darīt.
Eiropas Komisija jau 2001. gada 2. februārī izsniedza “Prevenar” reģistrācijas apliecību, kas derīga visā ES. Eiropas centralizētā reģistrācijas procedūra nodrošina, ka vakcīnu atsevišķi reģistrēt Latvijā nav nepieciešams. Eiropas Medicīnas aģentūra ir klasificējusi “Prevenar” kā recepšu medikamentu.
Jābūt pieprasījumam
Zāļu lieltirgotāju asociācijas valdes sekretārs Aleksandrs Canders norādīja, ka viss sākas ar pasūtījumu – ja tas ir recepšu medikaments, aptiekā ierodas klients ar derīgu recepti, bet aptiekai medikaments ir jānodrošina. Parasti to izdara, sazinoties ar zāļu izplatītājiem, ražotāju pārstāvjiem. “Prevenar” ražo amerikāņu kompānija “Wyeth”, Austrumeiropas birojs atrodas Austrijā.
Pie vakcīnas izpētes, kas aptvertu desmit S.pneumoniae serotipus un Haemophilus influenzae, šobrīd strādā “GlaxoSmithKline”.
“Bezpalīdzības sajūta vecākiem ir mokoša, nepatīkama, ir nedrošība pret recidīviem, turklāt mazuļi bieži vien saņem atkārtotus antibiotiku kursus, kas veicina rezistenci, un zāles vairs nelīdz, var pazust dzirde,” stāsta SIA “Glaxo SmithKline Latvia” Medicīnas daļas vadītāja Petra Kriķe. Viņa uzsver, ka S.pneumoniae un H.influenzae ir divi vadošie bakteriālie vidusauss iekaisuma izraisītāji Eiropā. Vidusauss iekaisums ir viena no biežākajām bērnu slimībām, iemesls ārstu apmeklējumiem un antibiotiku lietošanai. “Streptokoks atrodams rīkles galā arī veseliem bērniem, bet tas var sagādāt lielus postījumus gan plaušās, gan izraisīt meningītu, bet visvairāk – vidusauss iekaisumu,” viņa turpina.
Vērtē piesardzīgi
“Metode ir, bet nedomāju, ka vajag to šaut pa labi, pa kreisi. Ja ir recidīvi, ja redz, ka neiet un neiet – cita opera. Ar recidivējošiem otītiem nelaime sākas no pusgada vecuma. Ja līdz pusgadam viens ir bijis, droši zini, ka būs arī otrajā vai vēlāk. Kritiskais laiks ir, kad bērns sāk iet dārziņā – visi sāk šķaudīt virsū. Ap pieciem, sešiem gadiem – tad jau paliek izturīgāks,” spriež profesors J. Sokolovs un uzsver, ka vidusauss iekaisumam ir vēl vesela virkne citu izraisītāju. Praktiski iekaisums tiek ārstēts, neidentificējot, kas tieši to izraisa. Tas arī skaidro atkārtotus antibiotiku kursus. Lai pierādītu konkrētu izraisītāju, ir jāsterilizē auss eja, ar speciālu adatu jāatsūc šķidrums, jāveic virkne analīžu, kas rezultātus piedāvā pēc trim dienām. Ekspresdiagnostika esot pieejama, bet “tas tik vienkārši nav, viss maksā naudu”, uzsver profesors.
“Ja tā būtu vakcīna pret visiem izsaucējiem, vēl varētu domāt. Šādā variantā atbalstu individuāli, kur nepieciešams, bet ne visiem. Tas ir lieks alergēns, svešas olbaltumvielas, bet alergēnu jau tā ir daudz,” uzskata J. Sokolovs.
Profesore Ludmila Vīksna iedrošina, ka organismam ir milzīgas rezerves: “Desmit piecpadsmit vakcīnas imūnsistēmu nesagraus.” Kā galvenos cilvēka dzīvības un veselības saglabāšanas priekšnoteikumus infekciju slimību kontekstā viņa nosauc tīru ūdeni, vakcināciju un antibiotikas. Lai arī par tīra ūdens nepieciešamību neviens vairs nešaubās, bailes no vakcinācijas ir saglabājušās kopš 18. gadsimta. “Ilgu laiku vakcīna bija novājināts slimības ierosinātājs, cilvēks pārslimoja vieglā formā. Tagad šāda vakcīnas forma ir ļoti reta. No ierosinātāja tiek izmantota atsevišķa struktūra, kas izraisa tikai antivielu rašanos, ne pašu slimību,” skaidro infektoloģe.
“Prevenar” darbojas pret septiņiem Streptococcus pneumoniae serotipiem, kas ir atbildīgi par
54 līdz 84 procentiem invazīvo infekciju zīdaiņiem un bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem,
62 līdz 83 procentiem invazīvo infekciju bērniem vecumā no diviem līdz pieciem gadiem.
“Prevenar” lieto, lai vakcinētu zīdaiņus un bērnus, sākot no divu mēnešu līdz piecu gadu vecumam pret slimībām, ko izraisa S. pneumoniae, tostarp sepsi (asins infekcija), meningītu, pneimoniju, vidusauss iekaisumu un bakterēmiju (asinīs konstatētas baktērijas).
Tiek vērtēts, ka “Prevenar” var novērst 6–13 procentus visu akūto vidusauss iekaisuma klīnisko simptomu.
ASV vispārēja vakcinācija ar “Prevenar” tika ieviesta 2000. gadā.
No www.emea.europa.eu
