Vera Zučika, Alūksnes rajona izglītības pārvaldes izglītības metodiķe
Skolas neslēgs neapdomīgi
Grūti atbildēt, jo tā ir tikai iecere. Ir plānots modelis, ka skolotāju algas veidos pēc skolēnu skaita, nevis likmēm. Saprotams, ka mazākajām skolām būs grūtāk izdzīvot. Ministrijas informācijā bija minēts, ka skolas neslēgs neapdomīgi, neviens negrib atkārtot kādreizējo kļūdu ar bērnudārzu likvidēšanu. Ir zināms, ka pēc kāda laika skolēnu skaits atkal palielināsies, un tad no jauna skolas izveidot būs ļoti grūti. Jebkura maza vietiņa, kur nav skolas, izmirst. Rajonā ir tādi piemēri. Protams, neviens bez izglītības iespējām nepaliks, bet vecākiem būs daudz vairāk problēmu.
Anda Plauma, Veclaicenes pamatskolas direktore
Vecākiem būs vairāk problēmu
Jautājums ir daudzšķautņains. Tas ir fakts, ka lauku skolās skolēnu skaits samazinās un ir grūti pat nokomplektēt apvienotās klases. Ekonomiski mazās skolas ir ļoti neizdevīgas, bet, cilvēciski skatoties, ir nepieciešamas vietējās skolas. Līdz ar skolu slēgšanu vecākiem būs daudz vairāk problēmu, piemēram, jādomā, kā bērnu nogādāt līdz skolai. Iespējams, būs arī lielākas izmaksas. Nebūs tā nozīmīgā pašvaldības atbalsta.
Mazajās skolās bērni ir uzskatāmāki, attiecības ir cilvēcīgākas un tiek vairāk pieskatīti. Trūkums ir izglītības kvalitāte un tas, ka bērni ir mazāk motivēti.
Lidija Sniķere, Ziemeru pamatskolas arodbiedrības priekšsēdētāja
Būs lielāks bezdarbs
Problēmu var skatīt no diviem aspektiem. No vienas puses, neatbalstu lauku skolu likvidēšanu, bet no otras – saprotu, ka nav rentabli uzturēt tās. Tomēr valdībai būtu jādomā un jāmeklē līdzekļi skolotāju algām, skolu slēgšana nav veiksmīgākais risinājums. Ja likvidē lauku skolu, apstājas dzīve tajā vietā. Bērns jau tāpat kaut kur jāskolo, un tad vecāki būs spiesti bērnus vest uz pilsētas skolām, bet būs lielāki izdevumi. Tāpat arī vērts padomāt, cik cilvēku skolas slēgšanas gadījumā paliek bezdarbnieki – ne jau tikai skolotāji, bet arī tehniskais personāls.
