Aterotromboze un ateroskleroze joprojām netiek uztverta pietiekami nopietni, brīdina Latvijas Kardiologu biedrība. Miokarda infarkti, galvas smadzeņu insulti, ko senāk sauca par trieku, ir iemesls pusei no visiem nāves cēloņiem pasaulē.
Neatpazīst simptomus
Nesen aptauja 14 ASV štatos parādīja, ka tikai trešdaļa pieaugušo atpazītu visus piecus akūta miokarda infarkta simptomus un zvanītu “ātrajiem”. Par informētību Latvijas iedzīvotāju vidū pētījumu nav.
Klasiski akūta miokarda simptomi ir pēkšņas sāpes krūškurvī, kas parasti izstaro uz kreiso roku vai kakla kreiso pusi, elpas trūkums, nelabuma sajūta, vemšana, sirdsklauves, svīšana un nemiers. Sievietēm tipiskie simptomi var būt mazāk izteikti, taču parasti ir gan elpas trūkums un gremošanas traucējumi, gan vājums un nogurums. Tomēr jārēķinās, ka apmēram ceturtā daļa infarktu notiek bez simptomiem – bez sāpēm krūškurvī vai citiem simptomiem.
Savukārt pēkšņs nespēks, mazkustīgums locekļos vai jušanas traucējumi vienā ķermeņa pusē, akūtas līdzsvara, runas vai redzes problēmas var liecināt par smadzeņu insultu.
Šādos gadījumos ātrās palīdzības izsaukšanu nedrīkst atlikt. Jo ātrāk notiek diagnostika, ievadīti trombolītiskie medikamenti un veikta attiecīgā aprūpe, jo mazāks ir invaliditātes risks.
Kājas signalizē pirmās
Ateroskleroze ir visa organisma saslimšana, kas saistīta ar lipīdu (tauku) vielmaiņas traucējumiem un parasti skar trīs galvenos asinsrites baseinus – galvas smadzenes, sirdi un kājas.
Izplatīti simptomi – ātri noejot kādu gabalu, sāk sāpēt kājas, un ir jāklibo vai jāapstājas un kājas jāatpūtina. Pēc brīža sāpes pāriet, tomēr tām ir raksturīgi atkārtoties. Šādus simptomus sauc par mijklibošanu, to izraisa aterosklerotiskais process kāju artērijās: tās sašaurinās un kāju muskuļi nesaņem pietiekamu apasiņošanu, līdz ar to parādās sāpes. To sauc par perifēro artēriju slimību.
Kāju asinsvadu saslimšanas tieši neapdraud pacienta dzīvību, kā tas ir miokarda infarkta vai insulta gadījumā, taču ik gadu perifērās artēriju slimības dēļ amputācija nepieciešama apmēram tūkstotim Latvijas iedzīvotāju. Ļoti bieži cilvēks nepievērš uzmanību šādai mijklibošanai un palīdzību pie ārsta meklē tikai tad, kad uz kājām ir nedzīstošas čūlas un kāju vairs nevar glābt no amputācijas.
Mijklibošana liecina par palielinātu miokarda infarkta vai smadzeņu insulta risku. Ja kādreiz jau bijis infarkts vai insults un uzrodas arī perifēro asinsvadu slimība, ir iemesls domāt, ka asinsvadi ir ļoti nopietni bojāti un turpmākais risks ir vēl lielāks. Īpaši tas attiecas uz pacientiem ar cukura diabētu.
Par mijklibošanu noteikti būtu jāpasūdzas savam ģimenes ārstam. Izvērtējot simptomu nopietnību, viņš var nosūtīt pacientu pie asinsvadu ķirurga, kurš veiks vienkāršus un nesāpīgus izmeklējumus – izmērīs asinsspiedienu potītes un augšdelma rajonā un tos salīdzinās. Ja asinsspiediena mērījumi būtiski atšķiras, ir sašaurināta kāda kāju apasiņojošā artērija. Tiek izmantotas arī speciālas nelielas mērierīces ar lielāku jutību, kas šos mērījumus padara precīzākus.
Organisms nolietojas dažādi
Dažādu faktoru ietekmē asinsvadi dzīves laikā pamazām nolietojas, un ateroskleroze parasti skar gados vecākus cilvēkus. Taču, ja nepievērš pietiekamu uzmanību veselīgam dzīvesveidam, ateroskleroze var attīstīties kopš agras bērnības. 30 gados jau var būt izveidojušās aterosklerotiskās plātnītes, lai arī šai vecumā pacients bieži nejūt ne kādus simptomus, ne pašsajūtas izmaiņas. Slimība klusām progresē, līdz parādās sarežģījumi. Ja ir kaitīgi ieradumi vai ģimenes vēsturē ir bijuši agrīni saslimšanas gadījumi, organisms noveco vēl straujāk.
Smēķēšana veicina aterosklerotiskās plātnītes virsējās kārtiņas pārplīšanu un rezultātā – miokarda infarkta vai insulta rašanos. Savukārt smēķēšanas mērķtiecīga atmešana, turklāt nekavējoties, samazina miokarda infarkta un citu kardiovaskulāro negadījumu risku, kā arī liek atkāpties aterosklerotiskā procesa izraisītajiem simptomiem.
Reizēm pacients alkohola lietošanu attaisno vai pamato, ka tas nepieciešams asinsrites uzlabošanai. Lai arī alkoholam piemīt asinsvadus paplašinošas īpašības, tā ir īslaicīga iedarbība – pēc tam asinsvadiem ir tendence daudz vairāk sašaurināties. Turklāt alkohols atūdeņo organismu, līdz ar to asinis paliek biezākas, pieaug trombu veidošanās risks.
Laboties nekad nav par vēlu
Dzīvesveida korekcija ir ļoti būtiska, jau pirms noticis insults vai infarkts, un vēl jo vairāk pēc tā. Īpaša uzmanība profilaktiskiem pasākumiem jāpievērš diabētiķiem – viņiem asinsvadu bojājumu risks ir daudz lielāks.
Aterosklerozes attīstību noteikti kavē sabalansēta ēdienkarte, kas labākajā gadījumā tiek pārmantota līdz ar citiem ģimenes veselīgiem paradumiem. Turklāt pareiza ēšana sākas jau veikalā, iegādājoties svaigus un vērtīgus produktus.
Regulāra fiziskā aktivitāte būtu jāplāno tāda, kurā izmanto lielo muskuļu grupas, piemēram, staigāšana, skriešana vai peldēšana. Pacientiem ar sirds un asinsvadu saslimšanām pirms regulāru fizisko aktivitāšu uzsākšanas vai slodzes palielināšanas ieteicams konsultēties pie ārsta.
Pacientiem, kuriem jau ir perifēro artēriju slimība vai ir bijis miokarda infarkts vai insults, jārēķinās, ka turpmāk regulāri būs jālieto medikamenti, kas neļaus pie bojātajām asinsvadu sieniņām veidoties trombiem un kavēs asinsvadu nosprostojumu veidošanos.
Neārstētai aterosklerotiskajai slimībai ir raksturīga vairāk vai mazāk progresējoša gaita. Tāpēc svarīgi ir novērtēt un kontrolēt riskus, darot to, ko pacients pats var savas dzīves ilguma un dzīves kvalitātes uzlabošanā paveikt, kā arī ņemot talkā medikamentus, kas palīdz izvairīties no smagākiem notikumiem nākotnē.
