Pieļauju, ka daudzi no mums tiecas pēc kādiem sasniegumiem – darbā, privātajā dzīvē, bet cik daudzi no mums tiecas pēc rekorda, izdarot ko tādu, lai pārspētu citus?
Šīs nedēļas nogalē pēc rekorda tiecās 2208 dejotāji no 99 Latvijas deju…
Šīs nedēļas nogalē pēc rekorda tiecās 2208 dejotāji no 99 Latvijas deju kolektīviem. Par spēti drēgnumam, viņi pulcējās Rīgā, lai tikai 5,14 minūtes izpildītu Gatves deju un iegūtu garākās dejas dejotāju rekordu. Un – viņiem tas izdevās, pārspējot pērn uzstādīto Ginesa rekordu. Tad garākajā dejā pulcējās 1048 dalībnieki un tas notika Honkongā.
Latviešus jau sen pasaulē apbrīno par Dziesmu un deju svētkiem. Arī šīs vasaras svētki bija tam apliecinājums. Atzīstu, dejotāji man ir tuvāki, jo arī pati savulaik esmu dejojusi latviešu tautu dejas un vairāk kārt bijusi šajos skaistajos svētkos. Un pieļauju, ja tagad vēl dejotu, es arī būtu nedēļas nogalē devusies uz Rīgu, lai palīdzētu tapt Latvijas rekordam. Manuprāt, šis ir ļoti skaists un patīkams rekords, kas apliecina latviešu spēju būt vienotiem kopīga mērķa sasniegšanā.
Nenoliedzami, šī ir arī viena no jaukākajām iedzīvotāju dāvanām Latvijai 90.dzimšanas dienā. Dāvana, kas vienmēr paliks atmiņā pašiem dejotājiem, kas – pieļauju – tiks ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā, un dāvana, kas spēja iedegt prieku katra skatītāja sirsniņā. Tas vēlreiz apstiprina to, ka cilvēkam laimei nevajag nemaz tik daudz…
Iespējams, ka ikdienā mums katram ir kāds savs „rekordiņš” – kāds ātrāk iepircies, kāds veiklāk ko paveicis, kāds – ir labākā mamma, tētis, vecmamma. Bet varbūt arī bez rekordiem mēs vienkārši esam labākie, jo dzīvojam skaistā zemē – Latvijā, lai arī kādi politiķi to diemžēl vada. Un katrs no mums, kas palikuši dzīvot un strādāt šajā zemē, var būt arī kā dāvana Latvijai jubilejā.
