Pieļauju, ka daudzi no mums tiecas pēc sasniegumiem darbā un privātajā dzīvē. Bet cik daudzi no mums tiecas pēc rekorda, izdarot ko tādu, lai pārspētu citus?
Pagājušās nedēļas nogalē pēc rekorda tiecās 2208 dejotāji no 99 Latvijas deju kolektīviem. Par spīti rudens drēgnumam, viņi pulcējās Rīgā, lai tikai 5,14 minūtes izpildītu Gatves deju un iegūtu garākās dejas dejotāju rekordu. Un viņiem tas izdevās, pārspējot pērn uzstādīto Ginesa rekordu. Tad Honkongā garākajā dejā pulcējās 1048 dalībnieki.
Latviešus jau sen pasaulē apbrīno par Dziesmu un deju svētkiem. Arī šīs vasaras svētki bija tam apliecinājums. Atzīstu, dejotāji man ir tuvāki, jo pati savulaik esmu dejojusi latviešu tautas dejas un vairākkārt bijusi šajos skaistajos svētkos. Pieļauju, ja tagad vēl dejotu, es arī būtu nedēļas nogalē devusies uz Rīgu, lai palīdzētu tapt Latvijas rekordam. Manuprāt, šis ir ļoti skaists un patīkams rekords, kas apliecina latviešu spēju būt vienotiem kopīga mērķa sasniegšanā.
Nenoliedzami, šī ir arī viena no jaukākajām iedzīvotāju dāvanām Latvijai 90.dzimšanas dienā. Dāvana, kas vienmēr paliks atmiņā pašiem dejotājiem, un dāvana, kas spēja iedegt prieku katra skatītāja sirsniņā. Iespējams, ka ikdienā mums katram ir kāds savs „rekordiņš”. Bet varbūt arī bez rekordiem mēs vienkārši esam labākie, jo dzīvojam skaistā zemē – Latvijā, lai arī kādi politiķi to vada. Un katrs no mums, kas palikuši dzīvot un strādāt šajā zemē, var būt arī kā dāvana Latvijai jubilejā.
