Lai cik dažādi mēs katrs nebūtu, mums visiem ir kaut kas kopējs – savs personīgais viedoklis un skatījums uz lietām. Tiesa, atšķirīgas ir situācijas, kādās mēs to izmantojam, un veids, kādā mēs to paužam. Par pievilcīgu viedokļa paušanas…Kaut gan īpašu problēmu pateikt otram acīs visu, ko par viņu domāju, man nav, atzīšos, ka arī es labprāt izmantoju virtuālās vides piedāvātas iespējas. Pirmkārt, tas man ļauj nosacīti publiskā veidā izteikties par notikumiem un situācijām, par kurām citkārt man nebūtu iespēja paust savu viedokli, bet, otrkārt – mani piesaista anonimitāte, kas ļauj koncentrēties uz cilvēka teikto, neietekmējoties no viņa personības. Tiesa, gan vienā, gan otrā gadījumā cenšos ievērot noteiktus principus – ja nespēju to pateikt klātienē, tad labāk nesaku vispār. Tāpat cenšos neaizmirst par elementārām pieklājības normām, kas, manuprāt, jāievēro neatkarīgi no vietas un vides, kurā mēs komunicējam. Neskatoties uz to, ka virtuālā vide ļautu rīkoties citādāk, to neatļauj mana iekšējā pārliecība par to, kādai jābūt savstarpējai komunikācijai jebkurā variantā.
Rezultātā virtuālajā vidē sastopamos izteikumos es tiešā veidā asociēju ar cilvēka kultūras līmeni. Lai cik pieklājīgs viņš būtu reālajā dzīvē, anonimitātes sniegtās iespējas, manuprāt, visspilgtāk parāda viņa patieso dabu. Tiesa, lai cik nepieņemams man dažkārt šis izteiksmes veids nebūtu, cenšos neaizmirst, ka katram no mums ir sava izpratne par viedokļu paušanu. Cits jautājums ir par to, vai mēs spējam pieņemt cita viedokli, kas var būtiski atšķirties no mūsējā, taču tādos gadījumos der atcerēties, ka, ja aizliegsim izteikties kādam, kura teiktais mums nesimpatizē, būtu tikai godīgi, ja arī paši turētu mēli aiz zobiem, nebārstoties ar viedokļiem, kas jebkurā gadījumā netīkams var likties arī kādam citam.
