Lai cik dažādi mēs katrs nebūtu, mums visiem ir kaut kas kopējs – savs personīgais viedoklis un skatījums. Tiesa, atšķirīgas ir situācijas, kādās mēs to izmantojam, un veids, kādā mēs to paužam. Par pievilcīgu viedokļa paušanas vietu lielai daļai kļuvusi virtuālā vide.
Kaut gan īpašu problēmu pateikt otram acīs visu, ko par viņu domāju, man nav, atzīšos, ka arī es labprāt izmantoju virtuālās vides piedāvātās iespējas. Pirmkārt, tas man ļauj nosacīti publiskā veidā izteikties par notikumiem un situācijām, par kurām citkārt man nebūtu iespēja paust savu viedokli; otrkārt – mani piesaista anonimitāte, kas ļauj koncentrēties uz cilvēka teikto, neietekmējoties no viņa personības. Gan vienā, gan otrā gadījumā cenšos ievērot noteiktus principus – ja nespēju to pateikt klātienē, tad labāk nesaku vispār. Tāpat cenšos neaizmirst par elementārām pieklājības normām, kas jāievēro neatkarīgi no vietas un vides, kurā komunicējam.
Rezultātā virtuālajā vidē sastopamos izteikumus es tiešā veidā asociēju ar cilvēka kultūras līmeni. Lai cik pieklājīgs viņš būtu reālajā dzīvē, anonimitātes sniegtās iespējas visspilgtāk parāda patieso dabu. Cits jautājums, vai mēs spējam pieņemt cita viedokli, kas var būtiski atšķirties no mūsējā. Der atcerēties, ja aizliegsim izteikties kādam, kura teiktais mums nesimpatizē, būtu tikai godīgi, ja arī paši turētu mēli aiz zobiem, nebārstoties ar viedokļiem, kas netīkami var likties arī kādam citam.
