Cilvēka dabā tik neatgriezeniski iesakņojusies tieksme līdz galam nenovērtēt mākslas un citu jomu dižgarus viņu dzīves laikā. Iespējams, par patieso veikumu un nopelniem vēsta tieši pēdējais ceļš un pavadītāji.
Karalienes ceļš
Pagājušās nedēļas vidū daudzi tūkstoši cilvēku pulcējās Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē, lai atvadītos no latviešu teātra karalienes, izcilās aktrises Vijas Artmanes. Sēru viesu skaits bija tik liels, ka vienlaikus visi netika ielaisti katedrālē, un ārpusē izveidojās aptuveni puskilometru gara rinda. Godināt “Pīķa dāmas” izvadīšanu pēdējā gaitā uz Pokrova kapiem bija ieradušās gan valsts augstākās prominences, gan dažādu paaudžu viņas talanta cienītāji. Skatuves un ekrāna zvaigznes pēdējais ceļš bija karalienes cienīgs – no katedrāles viņa tika iznesta, skanot aplausiem, par godu procesijai bija pat veiktas noteiktas izmaiņas transporta kustībā pa vairākām galvaspilsētas centrālajām ielām. Cieņu pret aizgājušo mākslinieci apliecināja arī neskaitāmie ziedu klēpji un sēru vainagi. Kā darvas piliens viens no kaimiņvalsts telekanāliem gan nekavējās notikušo pārvērst politiskā tirgū un samazgu šļākšanā uz Latvijas pusi.
Masveida brīvlaišanas nebūs
Kaut gan iepriekš izplatīta informācija par iespējamu relatīvi “mazāk bīstamo” ieslodzīto atbrīvošanu no cietuma par godu apaļajai valsts jubilejai, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienests paziņojis, ka masveidā apžēlošanas lūgumus neizskatīs, bet ierobežotas amnestijas iespējamība par godu Latvijas dižajai gadskārtai atstāta Saeimas ziņā. Savu visai vēlīgo nostāju pret iespējamajiem brīvlaižamajiem pēc sarunu sērijas mainījis gan Valsts prezidents, gan dažādu kristīgo konfesiju pārstāvji. Arī Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja strikti norādījusi, ka apžēlošanas lūgumu izskatīšana notiek nevis pēc kvantitātes, bet gan kvalitātes principa. Tā ka uz atbrīvošanu cerošajiem “zekiem” godam pelnītā balandu zupa būs jāstrebj arī turpmāk.
A hepatīta bubulis
Latvijas iedzīvotājus masveidā neapdraud malārijodi un vēdertīfs, toties pastāv bažas, ka tuvākajos gados ievērojams skaits cilvēku varētu saslimt ar A hepatītu, un augsta šīs infekcijas izplatība varētu turpināties trīs gadus. Pats par sevi runā fakts, ka šogad ar A hepatītu saslimuši 1109 cilvēki, kamēr pērn šis rādītājs bijis tikai 15. Epidēmiju varētu apturēt aptuveni 85 procentu iedzīvotāju vakcinācija, taču šādas procedūras cena, domājams, ļoti lielu daļu iedzīvotāju no šāda soļa atturēs. Mediķi arī uzsver, ka pēc ilgstoša miera perioda A hepatīta uzliesmojums ir dabiska parādība, jo šajā laikā mazinājusies cilvēku imunitāte.
Kam labāk, kam ne gluži
Skolotāju piketu un protestu draudus valdībai, šķiet, vismaz pagaidām izdevies novērst – pedagogiem nākamgad tiks nodrošināts iepriekš solītais atalgojuma palielinājums, un jaunās paaudzes izglītotāji paliks skolās. Līdzekļi šim nolūkam “pēkšņi atradušies”, pārskatot atbildīgās ministrijas iekšējos resursus un optimizējot izmaksas. Vēl gan visas formalitātes nav galā – darba kārtībā ir rakstiskas vienošanās sagatavošana –, un tikai nākotne rādīs, vai solījumi materializēsies arī taustāmā formā. Ne tik optimistiskās krāsās nākamais gads rādās likumsargiem. Pēc Valsts policijas priekšnieka Alda Lieljukša sacītā, kārtības sargātājiem cerēt uz līdzīgu solījumu nav pamata, un algas nākamgad netiks paaugstinātas. Valsts galvenais policists arī norādījis uz nesamērīgi lielo birokrātijas vezumu, kas apgrūtina darbu un aprij milzu līdzekļus.
Trīs lietas… koferī
Cik gan nav gadījies dzirdēt neziņu, ko dodoties ciemos uz ārzemēm, paņemt līdzi ciemakukulim, jo “tur jau viss ir”. Īpašā pētījumā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji par populārākajiem ciemakukuļiem braucienos uz ārzemēm atzinuši “Laimas” šokolādes konfektes, “Rīgas melno balzamu” un “Lāču” rupjmaizi. Kā piemērotas Latvijā ražotas “vēdera veltes” aiz robežas dzīvojošajiem minētas arī Rīgas šprotes, Liepājas kafija, “Aldara luksus” alus, Trikātas siers un Ādažu čipsi.
