Pirmo etapu – valdības atbalstu – pārdzīvojis nākamā gada valsts budžets, kas plānots ar 1,85 procentu deficītu.
Ekonomējam ar
“odziņām”
Taupības budžetā saskatāma arī pa kādai savdabīgai “rozīnei” – kamēr premjers Ivars Godmanis gatavs dažus līdz šim apmaksātus izdevumus uzņemties pats, kā arī mazāk braukāt uz ārzemēm, jo “tur liela nauda aiziet”, atsevišķas institūcijas par jostu savilkšanu varēs īpaši nesatraukties – par 3,5 miljoniem vairāk piešķirts “100 gudro galvu citadelei” Saeimai, par ekonomēšanu nav jāsatraucas arī Valsts prezidenta kancelejai, kuras naudas maisiņa palielinājums gan ir krietni simboliskāks. Taču laikam jau par viskuriozāko uzskatāma vairāk nekā četru miljonu latu piešķiršana likvidēšanai nolemtam “intergrācijas” sekretariātam. Tiesa, pašvaldību vēlēšanu gada priekšvakarā jau izskanējušas arī ieceres padarīt plānāku Jēkabielas nama maku un arī neapstiprināt finansējumu likvidējamajai institūcijai.
Solidāri ar citiem
Gluži kā ņemot par piemēru attīstīto Eiropas valstu strādājošo izdarības, cilvēku cienīgu atalgojumu pie valdības mājas pieprasīja ap tūkstoš dažādās profesijās strādājošo. Lai arī skaitliski izdevās pārspēt policistus, kas iepriekš gaidīto pāris tūkstošu vietā savā atbalsta gājienā pulcējās vien pāris simtu lielā skaitā un šāda kūtruma dēļ pat pieļāva iespēju piekāpties valdībai, protesta akcija beidzās bez redzamām sekām. Turklāt nebija arī gaidītās ministru “izsvilpšanas” – amata portfeļiem rokās izpildvaras locekļi valdības namā ielavījās pa sētas durvīm.
Vētra bango
finanšu jūrā
Nacionāla mēroga rūpe uzkārta Drošības policijas kaklā, un tā sākusi kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, pamatojoties uz informāciju par it kā nestabilu situāciju Latvijas finanšu sistēmā. Iepriekš atsevišķas personas izplatījušas baumas par finansiālām problēmām, kas it kā skārušas vairākas konkrētas “svensonu” izcelsmes bankas. Valsts līmeņa satraukumu par šādas informācijas parādīšanos pastiprina pirms nepilniem pāris gadiem piedzīvotais, kad baumu īsziņas par it kā gaidāmu lata devalvāciju mudināja cilvēkus bankas un valūtas maiņas punktos izpirkt dolārus un eiro.
Masu frontes jubileja
Pavisam klusi apaļu 20 gadu jubileju atzīmējusi savulaik ietekmīgā un milzu ļaužu masas vienojusī Latvijas Tautas fronte (LTF), šaurā lokā sanākot uz piemiņas zīmes atklāšanu pie vēsturiskās LTF ēkas un klātesot bijušajam LTF priekšsēdētājam, tagadējam Rīgas domes deputātam sociāldemokrātam Dainim Īvānam, viņa toreizējam vietniekam, tagad – premjeram Ivaram Godmanim un citiem agrāko gadu politiskajiem aktīvistiem.
Kā, atklājot piemiņas plāksni, uzsvēra D.Īvāns – “Tautas frontes laiks ir brīnišķs piemērs tam, ko tauta ar saprātu, ciešu pārliecību un vienotību var izdarīt”, kā pretmetu minot Gruzijas notikumus, kur vienotību aizstāja okupantu armijas karavīri, uzlidojumi un ložu spindzoņa.
Pirms piemiņas zīmes atklāšanas tika aizvadīta arī LTF
dibināšanas 20.jubilejas pastmarkas pirmās dienas zīmogošana.
Skandālā viens “kritušais”
Ar bargu, taču pārsūdzamu verdiktu beidzies viens no telefonsarunu noklausīšanās skandāliem, kurā līdz ausīm bija iepinies arī kāds darbonis no Latvijas advokatūras zieda. Saskaņā ar Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) locekļu lēmumu pēc Zvērinātu advokātu Ētikas komisijas ierosinājuma no advokatūras izslēgts Viktors Tihonovs, kurš tiek vainots advokāta ētikas pārkāpumos, iesaistoties darījumos, kas nav savienojami ar tiešo pienākumu pildīšanu. Par disciplinārlietas ierosināšanu ZAP lēma pēc cita vieda notikumiem – Latvijas Televīzijā publiskotiem telefona sarunu ierakstiem, kurās V.Tihonovs klientam vairākkārt minējis nepieciešamību dot kukuļus tiesnešiem un citiem justīcijas jomas ierēdņiem, lai varētu aizstāvēt savas intereses, cīnoties par zaudētu īpašumu atgūšanu.
