Šogad rudens Alūksnes rajonā aizrit Ojāra Vācieša zīmē. Novembrī dzejniekam apritētu 75 gadi, tāpēc, tuvojoties apaļajai gadskārtai, izveidots atsevišķs pasākumu cikls. Lielu lomu tajā spēlē Trapenes pagasts, kas ir Ojāra Vācieša bērnības zeme un kur par godu novadniekam izveidota atsevišķa piemiņas istaba.
„Daudzi joprojām nezina, ka Trapene ir viņa dzimtene,” atzīst Trapenes pagasta muzeja vadītāja Emma Valija Šļukuma, kuras pārziņā atrodas arī O.Vācietim veltītā piemiņas istaba. Esot redzēti pat bukleti, kur par dzejnieka dzimšanas vietu minēta Gaujiena – vieta, kur, mācoties vidusskolā, tapuši pirmie nozīmīgie dzejoļi. Tiesa, kā uzsver muzeja vadītāja, tie, kas par O.Vācieti interesējas pamatīgāk, Trapenes pagastā iegriezties neaizmirst.
Interesējas par vecākiem
Starp šiem viesiem pārsvarā esot dzejnieka bijušie studiju biedri, darba kolēģi, tāpat ģimenes ar saviem bērniem, kas paši aizrāvušies ar O.Vācieša dzeju un šo mīlestību spējuši ieaudzināt arī savās atvasēs. Mācību gada laikā starp apmeklētājiem dominē skolēni. Visvairāk viņus interesējot O.Vācieša vecāki – kas viņi bijuši, ar ko nodarbojušies un kādi bijuši pēc rakstura, atklāj E.V.Šļukuma. Ja no mātes dzejnieks mantojis savu kautrību, tad no tēva oratora spējas jeb labo balss tembru un dikciju. Gan no viena, gan otra pārmantotās īpašības tiek apliecinātas ar piemēriem. Ikvienam muzeja apmeklētājam ir iespēja ieklausīties O.Vācieša balsī ar ieraksta palīdzību, kurā dzejnieks lasa pats savus darbus. „Kad es bērniem palaižu ierakstā viņa balsi, tad visi paliek klusi,” apgalvo muzeja vadītāja.
Rosina domāt
Paralēli stāstījumam muzeja apmeklētāji var apskatīt O.Vācieša fotoattēlus, kas palielinātā formātā izvietoti uz vairākām planšetēm jeb nozīmīgākā muzeja jaunuma jubilejas gadā. Zem tām apakšā saliktas ar dzejnieka darbiem izdotās grāmatas. „Ja grāmatas ir zem stikla, tas ir galīgi garām. Tagad katrs var viņas paņemt rokās, apskatīt un salīdzināt ar mājās esošajām,” uzskata E.V.Šļukuma. Tāpat vieglāk uztveramas, pēc viņas domām, ir arī fotogrāfijas, kurās viņš redzams dažādos savas dzīves posmos – studiju gados, pie savas mājas, kopā ar ģimeni. Ir arī fotogrāfija, kas tapusi nepilnas divas nedēļas pirms viņa nāves jeb brīdis pirms viņa 50 gadu jubilejas svinībām. Tiesa, zem nevienas no tām apakšā nav paskaidrojoša paraksta vai norādes par noteiktu laika posmu. „Kāpēc viss ir jāpasaka priekšā? Lai paši domā!” saka E.V.Šļukuma, skaidrojot savu izvēli. Rosināt domāt un pašiem iesaistīties izziņas procesā – tāds esot princips, ar kādu viņa uzņem muzeja apmeklētājus. Līdzīga doma tiek uzsvērta, iepazīstinot ar pašu O.Vācieti, kur muzeja vadītāja vairākkārt atsaucas uz viņa paša teikto – kas grib mani zināt, lai lasa manu dzeju.
Suminās jaunos autorus
Šie vārdi izvēlēti par galveno domu novembra beigās plānotajam piemiņas brīdim. Tiesa, līdz tam laikam gaidāmi atsevišķi pasākumi ne tikai pašā Trapenē, bet arī citviet rajonā. Viens no lielākajiem ir oktobra beigās plānotais tematiski literārais pasākums „Dzejnieks un viņa laiks”, kurā piedalīties gatavojas O.Vācieša memoriālā muzeja direktore Ieva Ķīse, O.Vācieša prēmijas saņēmēja Inese Zandere, kā arī aktieris Rūdolfs Plēpis un komponists Valdis Zilvers ar uzvedumu „Es esmu izmelojies tukšs…”. Šajā pasākumā tiks sumināti arī Alūksnes pilsētas bibliotēkas rīkotā literāro darbu konkursa „Bez skaņas lapas krīt” labākie autori. Vairāk par šo un citiem ar O.Vācieša jubileju saistītajiem pasākumiem var uzzināt Alūksnes rajona padomes mājas lapā www.aluksne.lv.
