Uz Parīzi, Atlantijas piekrasti un Luāras upes ieleju devās Alūksnes slimnīcas ātrās medicīniskās palīdzības feldšere Ilga Pelaka kopā ar vīru Ojāru. Ceļojums bijis ļoti skaists, interesants, daudzpusīgs un romantisks. Tik daudz redzēt, pārdzīvot, uzzināt desmit dienās bijis tā vērts, lai izrautos no mājām un ikdienas rūpēm.
Maršruta piedāvājumā bijusi Parīze dienā un vakara gaismās (saulrieta vērošana no Eifeļa torņa 3.stāva), Lielie bulvāri, Opera, Vandoma laukums, Saskaņas laukums, Luvras apmeklējums, Bastīlijas laukums, Panteons, Invalīdu nams, Elizejas lauki, Parīzes Dievmātes katedrāle, brauciens ar kuģīti pa Sēnas upi, „Parīzes vēders” un gleznainais Monmartras kvartāls.
Fekampas pilsētā apmeklējuši kādreizējo svētceļnieku vietu – benediktīniešu klosteri, no kura gan šodien saglabājušās tikai drupas, toties dzīvas ir benediktīniešu liķiera ražotnes, tā tradīcijas. Apskatījuši ražotni, degustējuši trīs šķirņu liķierus, kas gatavoti no daudzām ārstnieciskām zālītēm.
Vēl iepazinušies ar 100 zvanu pilsētu Ruānu – Normandijas galvaspilsētu, kurā uz sārta sadedzināja Orleānas jaunavu Žannu d’Arku; ostas pilsētu Honflēru, ko bija iecienījuši slaveni gleznotāji; Etretas baltajām kaļķa klintīm; pasaules astoto brīnumu – Senmišelas kalnu un klosteri.
Austeres un pirāti
Tūristi apmeklējuši arī Eiropā lielāko austeru fermu Kankalē (franču valodā – austere). Iepazinušies ar slavenajām austeru audzētavām, jūras krastā mielojušies ar austerēm, obligāti uzdzerot lielisko „Muskadet” vīnu.
Bretaņā apmeklējuši senu pirātu pilsētu Senmalo. 16.gadsimtā tur labi iekārtojušies pirāti, kuri sagaidījuši kuģus ar maldugunīm uz klintīm, pret kurām pazudinājuši daudzus kuģus, gūstot bagātības. Kādā saldumu veikalā tūristus iekšā aicinājis „pirāts”. Veikalā mucās bijuši dažādi saldumi, garšvielas, ieroči un citas preces.
Luāra – karaļu ieleja
Luāras ielejā pirmo apskatījuši Anžeras pili, kura lepojās ar neieņemamo cietoksni, jo karalis Ludvigs IX to cēlis, lai tur atrastos arī karaļa karaspēks. Vēlāk cietoksnis zaudējis savu militāro nozīmi un pārvērties par aristokrātisku pili. Renesanses laika Vilandrī pils izcelūsies ar īpašiem dārziem. Pat ziedu izvietojumam kvadrātos esot savi nosaukumi, piemēram, „Maigā mīla”, „Kaislīgā mīla”, „Nepastāvīgā mīla”, „Traģiskā mīla” un līdzīgi. Luāras upes un tās pieteku krastos uzceltas 25 pilis.
Kvēlas mīlas stāsts
Šenonso (Dāmu) pils ir karaļa Henrija II dāvana Diānai de Puatjē. Šī sieviete ilgus gadus spējusi piesaistīt karali – skaistu, gudru un 20 gadus jaunāku vīrieti, kaut arī viņu lenca daudz jaunākas pielūdzējas. Jauno Henriju izprecināja radiniecei itālietei Katrīnai Mediči, jo tas bija Francijas interesēs. Savukārt Diāna audzināja karaļa pēctečus un palīdzēja pārvaldīt valsti. Kad 40 gadu vecumā Henriju II nāvīgi savainoja turnīrā, visasāk tās šausmas izjuta divas sievietes – karaļa sieva Katrīna un viņa favorīte Diāna. Pēc karaļa nāves Katrīna nokļuva varas kalngalā, bet Diāna krita nežēlastībā un aizmirstībā.
Viss ir vislabākais
Ambuāzas pilsēta un pils ir saistīta ar gleznotāja, arhitekta, tēlnieka, zinātnieka un izgudrotāja Leonrado da Vinči vārdu. Franču renesanses laika arhitektūras šedevrs ir Šambora – kungu pils, varenākā no Luāras pilīm, tajā ir apmēram 440 istabas. Šajā pilī Ilga un Ojārs maldījušies pa neparastajām Leonardo da Vinči projektētajām vītņu kāpnēm. Ekskursijas laikā gide bieži vien uzsvērusi, ka Luāras ielejā viss ir vislabākais – gan vīns, gan greznās pilis ar rūpīgi koptajiem dārziem.
