Andis Krēsliņš, Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis
Taisnība ir pa vidu
Man kā valsts iestādes darbiniekam nav sevišķi korekti komentēt šo situāciju. Tomēr ir saprotams, ka valsts iestāžu darbinieki tāpat kā visi grib saņemt pietiekami labu atalgojumu. Lasot komentārus “Delfos”, varētu domāt, ka valsts iestāžu darbinieki pelna daudz. Tomēr, ieklausoties arodbiedrību un kompetentu speciālistu viedoklī, jāsecina, ka algas nemaz tik lielas nav. Tāpēc uzskatu, ka par inflācijas tiesu tomēr vajadzētu algas palielināt. Protams, visi saprot, cik sarežģīta ir ekonomiskā situācija valstī. Maksāt var tikai tik, cik ir naudas, un droši vien jostas būs jāpievelk. Tomēr nedomāju, ka valsts iestāžu darbinieki meklēs citu darbavietu.
Acīmredzot taisnība ir kaut kur pa vidu. Ja inflācija ir 15 procenti un algu nepalielina, tas nozīmē, ka cilvēku dzīves līmenis tiks būtiski pazemināts. Vai patiesi mūsu valdība ir tik slikti strādājusi, ka tagad ir tik straujš un dziļš kritums attīstībā? Būtu nepieciešama ekonomiskās situācijas analīze, bet mums nav informācijas par to.
Aigars Aizups, SEB bankas Alūksnes filiāles vadītājs
Var samazināt
darbinieku skaitu
Domāju, ka valsts sektorā strādājošo algas nevajadzētu “iesaldēt”. Tās vajadzētu palielināt tik daudz, lai segtu inflācijas daļu vismaz medicīnas, policijas un glābšanas dienesta darbiniekiem, kā arī skolotājiem. Pārējo valsts iestāžu darbinieku algas būtu rūpīgi jāvērtē. Dažam varbūt vajadzētu algu pat samazināt. Uzskatu, ka valstī ir iespējas atrast līdzekļus, lai nebūtu jāķeras pie algām. Nav pareizi apgalvot, ka tikai algu palielināšana ietekmē inflācijas līmeni. Inflāciju lielā mērā nosaka pieprasījums un piedāvājums. Šobrīd daudzām precēm un pakalpojumiem krītas cenas. Mazākas cenas ir gan nekustamajam īpašumam, gan automašīnām, gan rūpniecības precēm. Tomēr paredzams, ka inflācija saglabāsies 10 – 15 procenti. Tāds ir vairāku ekonomistu viedoklis, kam piekrītu. Dati liecina, ka Latvijā ir krietni lielāks ierēdņu skaits nekā mūsu kaimiņu valstīs – Igaunijā un Lietuvā. Tas nozīmē, ka vajadzētu samazināt darbinieku skaitu valsts iestādēs (protams, ne visās), nevis “iesaldēt” algas.
Inta Baumane, apdrošināšanas a/s “Baltikums” Alūksnes klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja
Iesaka palielināt budžeta deficītu
Visiem ir tiesības saņemt algu laikā. Turklāt tādu, kura dod iespēju segt visus izdevumus. Ir jārēķinās ar kredītu maksājumiem, ģimenē ir jārūpējas ne tikai par komunālajiem maksājumiem, apģērbu un pārtiku, bet arī par bērnu izglītību. Varbūt labāk Saeimas deputātiem vajadzētu domāt, kā samazināt ārzemju braucienu skaitu? Manuprāt, šiem pieredzes braucieniem nav nekādas atdeves, tāpēc tur varētu ietaupīt valsts naudu. Ja patiesi mūsu valsts ir tik nabadzīga, tad vajadzētu pārdomātāk lemt par finansiālu atbalstu Gruzijai. Protams, ir jāpalīdz, bet tas ir jādara iespēju robežās. Ja tagad trūkst naudas algām, tad acīmredzot ir bijis nepareizi izstādāts valsts budžets. Sadaļā, no kuras piešķir naudu Gruzijai, finanšu līdzekļi tātad paliek pāri, bet algām pietrūkst. Turklāt budžetam nekas nenotiks, ja tas būs ar lielāku deficītu. Kad būsim bagātāki, tad varēs to samazināt.
