Ir jau sen zināma patiesība, ka bez cīņas nav iespējams iegūt neko. Par jebko kaut kādā veidā ir jāmaksā, jāpapūlas vairāk un galu galā jāizcīna. Kaut vai tikai piepildot viselementārākās vēlmes ir kaut kas jādara to realizēšanai. Latviešu…
Ir labi, ja cilvēks ir apveltīts ar neizsīkstošu enerģiju un cīņas sparu. Tomēr reizēm tas var arī traucēt… Traucēt saskatīt likteņa mājienus, jo ne vienmēr tas ko gribam ir mums piemērots. Saka, ka ir jāpārvar daudz šķēršļu, lai iegūtu kāroto. Tomēr, ja šie šķēršļi nekad nebeidzas? Varbūt tā ir zīme, ka nevajag turpināt cīnīties. Patiesībā ir pat neiespējami izvērtēt vai man tik daudz jācīnās, lai galarezultātā iegūtu kāroto dzīves balvu, vai gluži pretēji – cīņa ir bezjēdzīga un lai ko arī tu darītu nekad nebūs laba atrisinājuma, jo tā vienkārši nav lemts.
Vissāpīgāk ir apjaust, ka cīņai nav bijis nekādas vērtības. Viss, kas tika darīts neatainojas, jo rezultātā tik un tā neizdodas iegūst vēlamo. Tad sev tiek pārmests aklums, pārlieku lielā enerģijas šķērdēšana tikai vienam mērķim. Tomēr Ļeva Tolstoja atziņa, ka „cīņu uzvar tas, kas cieši nolēmis to uzvarēt” vieš cerību un pārliecību, ka ir jāriskē.
