Publikācijā “Pirmie soļi darba dzīvē – skolēni gūst vasaras darba pieredzi” stāstījām par skolēnu vasaras nodarbinātības pieredzi Alūksnes novadā. Secinājums – pieprasījums pēc darba vietām bieži vien pārsniedz piedāvājumu, kas uzrādījās arī citu reģionālo laikrakstu pētījumos. Kā izzināto vērtē un komentē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), skaidroja laikraksta “Latvijas Avīze” žurnāliste Līga Aija Lagzdiņa.

Nauda ceļojumiem, studijām vai ikdienas iztikai – tās ir dažas no motivācijām, kas vasarā mudina strādāt skolēniem. Darbs vasaras brīvlaikā ne tikai sniedz jauniešiem pirmo reālo darba pieredzi, bet arī veido nākotnes darbaspēku. Tomēr konkurence starp skolēniem ir gana sīva un pieprasījums pēc vasaras darba vietām daudzviet joprojām pārsniedz pieejamo vakanču skaitu. Daudzi jaunieši darba iespējas meklē ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) palīdzību, kas skolēniem darbu vasaras brīvlaikā piedāvā jau kopš 2004. gada. Ar katru gadu paplašinās gan darba devēju loks un pārstāvēto nozaru daudzums, gan nodarbināto jauniešu skaits. Kā iepriekš informējusi Labklājības ministrija, šogad programmai pieteikušies 950 darba devēji. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai paredzētais finansējums šogad ir palielināts līdz 5,3 miljoniem, ar ko var nodrošināt, lai vienu mēnesi nodarbinātu 13,8 tūkstošus skolēnu.

Iepazīšanās ar nozari

Visbiežāk tiek piedāvāti darbi palīgstrādnieka amatos – teritorijas vai telpu uzkopšanā, viesmīļu un pavāru palīgu darbi un tamlīdzīgi. Taču pēdējos gados arvien biežāk parādoties iespējas arī specifiskās nozarēs, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā un finanšu sektorā. Piemēram, patlaban aktuālo darba vietu sarakstā NVA mājaslapā lasāms piedāvājums skolēnam strādāt par ģenerāldirektora palīgu un pie prasībām pretendentam citstarp minēts: “Sveicināts, mans topošais asistent! Vai tu esi tas, kurš atbrīvos manas rokas, būsi mana uzticības persona, mans plānotājs un procesu uzlabotājs, un mums saskanēs kā cimdiņam ar rociņu? Tad tieši tu esi tas, kuru es meklēju!”

“Darba devēji arvien biežāk piesakās programmai ar mērķi veidot ilgtermiņa saikni ar potenciālo darbaspēku,” skaidro NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta direktors Pāvels Beļisovs. “Pirmā darba pieredze skolēnam ir kā iepazīšanās ar nozari un darba vidi. Mazāk tiek vērtēts pats darba sniegums, vairāk – interese, attieksme un motivācija.”

Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis P. Beļisovs min, ka darba devēji, kas piedāvā vakances sarežģītākās un augsti kvalificētās profesijās, bieži vien ir patīkami pārsteigti par skolēnu kompetenci: “Viņi atzīst, ka jaunieši ir gudri, atbildīgi, iesaka oriģinālas idejas, un dažkārt skolēnu pienesums sniedz reālu vērtību arī uzņēmuma darbībai.” Šādos gadījumos atlases process ir līdzīgs kā darba tirgū – tiek vērtētas atzīmes, prasmes, pat organizēti testi. “Konkurence uz šīm vakancēm ir augsta, tāpēc darba devēji pret atlasi izturas ļoti nopietni.”

Priekšroka pilngadīgajiem?

Lai gan jauno strādātgribētāju netrūkst, ne visi darba devēji vēlas pieņemt darbā nepilngadīgus skolēnus. “Nepilngadīgo darbinieku nodarbināšanu regulē stingrāki ierobežojumi – gan attiecībā uz darba laiku, gan uz darba apstākļiem. Papildus tam darba devējam ir jānodrošina īpaši apmācīts darba vadītājs un jāievēro specifiskas prasības, par kurām informējam visus iesaistītos uzņēmumus,” norāda P. Beļisovs. Šie nosacījumi bieži tiek uztverti kā papildu administratīvs slogs un lielāka atbildība, kas var ietekmēt darba devēju vēlmi pieņemt darbā nepilngadīgos jauniešus. “Dažos amatos pastāv augstāki drošības riski un likumi nemaz neļauj nodarbināt personas, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu.”

Tāpat pastāv arī vispārpieņemti priekšstati, kas spēlē savu lomu.

“Pastāv šie stereotipi, ka pilngadīgs jaunietis ir nobriedušāks, atbildīgāks, tādēļ viņam var uzticēt vairāk un sarežģītākus uzdevumus. Tomēr realitātē lielākā daļa skolēnu, kas piesakās darbam ar NVA starpniecību, joprojām ir nepilngadīgi. Savukārt tie, kas jau sasnieguši 18 gadu vecumu, biežāk meklē darbu patstāvīgi. Iespējams, viņi orientējas uz labāk atalgotām vietām ārpus skolēnu vasaras nodarbinātības programmas,” stāsta P. Beļisovs.

Lauku darbi neaizrauj

Reģionālie laikraksti publikācijās par skolēnu vasaras nodarbinātības programmu norāda uz būtisku problēmu – pieprasījums pēc darba vietām bieži vien pārsniedz piedāvājumu. NVA pārstāvis Beļisovs piekrīt: “Skolēnu iespējas vasaras darbam joprojām ir ierobežotas, jo ierobežots ir arī darba piedāvājums.” NVA mājaslapā gan redzams, ka pieejamas vairāk nekā 300 atvērtas vakances, tomēr tās ne vienmēr atbilst skolēnu vēlmēm – nedz pēc atrašanās vietas, nedz darba specifikas.

Nereti strādāt gribošie jaunieši meklē darba iespējas laukos. Medijos regulāri izskan informācija par ogu saimniecībām, kam vasarā trūkstot darbaroku, tādēļ tās piesaista pašlasītājus vai viesstrādniekus. Taču rodas loģisks jautājums – vai šos sezonas darbus nevarētu piedāvāt vietējiem skolēniem? Piemēram, zemeņu audzētavā “Blomi zemenes” atzīst, ka skolēni šim darbam ne vienmēr ir piemēroti – viņiem neesot pacietības, darbs ātri apnīkot. Uzņēmēji stāsta, ka skolēni mūsdienās esot dažādi: viens atbrauc ar patiesu vēlmi strādāt, cits – lai vienkārši patusētu.

Zēni izvēlas arī “sieviešu darbus”

NVA pārstāvis Pāvels Beļisovs atzīmē, ka jaunieši, piedaloties skolēnu vasaras nodarbinātības programmā, palīdz lauzt arī darba tirgū esošos dzimuma stereotipus: “Mūsdienu jaunieši ir drosmīgi, atvērti un ieinteresēti izmēģināt dažādas profesijas, tāpēc gribētos teikt, ka dzimuma stereotipi profesiju izvēlē pakāpeniski mazinās. Redzam, ka zēni izvēlas darbus, kas tradicionāli tiek uzskatīti par “sieviešu profesijām”, piemēram, strādā par trauku mazgātājiem vai istabeņiem, kas patiesībā ir fiziski smags darbs. Savukārt meitenes nereti izvēlas tehniskākas nodarbošanās.”

Latvijā ir nozares, kur dzimumu līdzsvara veicināšana ir bijis izaicinošs un nereti nesasniegts mērķis. Darba devēji atzīst, ka aprūpes sektorā ir grūti piesaistīt vīriešus. Lielākoties aprūpētāju amatus ieņem sievietes, lai gan arī šis darbs prasa fizisku izturību, tāpēc vīriešu iesaiste būtu ļoti noderīga. NVA atsevišķas dzimuma līdzsvara kampaņas neīsteno, jo mērķis ir atspoguļot reālo darba tirgu.

Digitāli– vieglāk

Šogad būtiski uzlabota programmas darbība digitalizācijas jomā, kas ļauj efektīvāk pārvaldīt augošo skolēnu un darba devēju skaitu. P. Beļisovs norāda, ka šie uzlabojumi būtiski atvieglojuši administratīvo slodzi: “Jaunā funkcionalitāte ir guvusi atzinību gan no sadarbības partneriem, gan mūsu pašu komandas, un tās ieguvumi ir jūtami ikdienā.” Piemēram, darba devēju dokumentācijas iesniegšana tagad notiek digitāli, ko atzinīgi vērtēja arī Alūksnes novada darba devēji. Viņiem vairs nav jāaizpilda papīra veidlapas vai jāiesniedz dokumenti klātienē. Visa pieteikšanās notika vakanču platformā, aizpildot elektroniskās formas. Arī visu tālāko procesu – līgumu slēgšanu, pasākumu īstenošanu un darba devēju iesniegtās atskaites par sasniegto – NVA administrē digitāli.

Tāpat arī paši skolēni darba vietām bija iedrošināti pieteikties digitāli, izmantojot drošu autentifikāciju. Ar šādu apjomu – vairāk nekā 15 tūkstoš pieteikumu – sistēma automātiski pārbauda katra skolēna identitāti, aizstājot manuālu datu apstrādi. Arī pati norīkošana notiek attālināti, tāpēc skolēnam vairs nav jādodas uz tuvāko NVA filiāli. Protams, tiem, kuriem nav pieejas elektroniskajai identifikācijai vai datoram, NVA piedāvā iespēju pieteikties klātienē. Šādu gadījumu īpatsvars ir neliels – aptuveni 2 % no kopējā skaita.

Kā skolas sagatavo darbam

Šķiet, ka šādas prasmes būtu jāapgūst jau skolā. Tāpēc “Latvijas Avīze” vērsās Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA), lai noskaidrotu, kā izglītības sistēma gatavo skolēnus darba tirgum. “Viens no skolas uzdevumiem noteikti ir sagatavot jaunieti iekļaušanai darba tirgū. Taču jāņem vērā, ka darba vides prasības mūsdienās mainās ļoti strauji. Vairs nav tik svarīgi, vai kandidāts prot uzrakstīt motivācijas vēstuli pēc “pareizās” struktūras. Daudz nozīmīgāk ir, vai viņš spēj pārliecinoši, saistošā valodā parādīt izpratni par konkrēto nozari un uzsvērt prasmes, kas šajā amatā būs būtiskas. Lai to paveiktu, jauniešiem jāattīsta zināšanas, kas būs vērtīgas jebkurā jomā: spēja skaidri izteikties rakstiski un mutvārdos, informācijpratība, kritiskā domāšana, digitālā pratība un mērķtiecīga tekstveide,” norāda VIAA.

Aģentūra uzsver, ka darba meklēšanas vidi strauji maina arī mākslīgā intelekta rīku pieejamība. Tas nozīmē, ka īpaši izcelsies tie kandidāti, kuri spēs parādīt savu individualitāti un patiesu motivāciju, nevis iesniegs stilistiski pareizus, bet vienveidīgus, automatizēti ģenerētus pieteikumus. Piemēram, sociālo zinību stundās skolēni analizē darba tirgus tendences, pēta darba sludinājumus un izvērtē, kādas zināšanas, prasmes un izglītības līmenis nepieciešams konkrētiem amatiem, kā arī tiek apskatītas izaugsmes iespējas dažādās profesijās. Turklāt, pabeidzot pamatskolu, skolēnam jāprot sagatavot motivācijas vēstuli, iesniegumu, lietišķu vēstuli un CV, tostarp digitālā formātā un e-vidē. Šīs prasmes ir ietvertas latviešu valodas mācību satura sasniedzamajos rezultātos pamatizglītības līmenim. Vidējās izglītības posmā šīs iemaņas tiek padziļinātas.

Latvijas skolās šobrīd strādā gandrīz 400 pedagogu karjeras konsultantu, kuru uzdevums ir mērķtiecīgi sagatavot skolēnus iekļaušanai darba tirgū, īstenojot karjeras izglītības programmu.

VIAA ziņo, ka šobrīd notiek metodisko materiālu izstrāde pedagogiem, tajos būs iekļauta mūsdienīga un praktiski lietojama informācija gan par lietišķo rakstu sagatavošanu, gan par mākslīgā intelekta rīku jēgpilnu izmantošanu tekstveidē.

Sagatavojusi Sandra Apine

Skolēnu nodarbinātības programma

■ Nodarbinātības valsts aģentūra katru gadu no 1. jūnija līdz 31. augustam organizē skolēnu nodarbinātības pasākumus, kas paredzēti jauniešiem vecumā no 15 līdz 20 gadiem.

■ Skolēnu vecumā no 15 līdz 17 gadiem nodarbina ne ilgāk kā septiņas stundas dienā un ne vairāk kā 35 stundas nedēļā, bet skolēnu vecumā no 18 līdz 20 gadiem (ieskaitot) – astoņas stundas dienā, 40 stundas nedēļā. Skolēnus nedrīkst nodarbināt darbos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai.

■ Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 740 eiro pirms nodokļu nomaksas. NVA apmaksā 50 % no minimālās darba algas, darba devējs – otrus 50 % un obligātās sociālās iemaksas. Tāpat NVA piešķir dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Alūksnes un Malienas Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Pa publikācijas saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.