Jau nedēļas nogalē – sestdien – pēc 10 gadu pārtraukuma Rīgā sāksies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Desmitiem tūkstošu dalībnieku priekšnesumus klātienē vēros līdz pat 300 tūkstošiem apmeklētāju – tā lēš rīkotāji, kuri kopā ar operatīvajiem dienestiem sola rūpēties par drošiem un veiksmīgiem svētkiem.

Deju kolektīva “Enku – drenku” vadītāja Daiga Ozoliņa uz svētkiem dodas pacilātā noskaņojumā. D. Ozoliņa uzskata, ka svētku programmu un koncerta laukuma zīmējumus dejotāji apguvuši veiksmīgi. “Svarīgi, ka skolēniem jābūt patstāvīgiem, jo mēģinājumiem ir trīs laukumi, bet mēs esam divas – es un otra vadītāja Anastasija Asilgarajeva. Taču zinu, ka ar visu tiksim galā. Lielākie izaicinājumi noteikti būs laikapstākļi, ko diemžēl nevaram ietekmēt. Mums jābūt gataviem uz visu. Galvenais, lai bērniem viss ir paņemts līdzi, lai nekas nav aizmirsts mājās. Protams, mums ir “WhatsApp” grupas, kurās visu laiku notiek informācijas aprite un atgādinājumi,” stāsta D. Ozoliņa. Viņa ir pateicīga visiem bērnu vecākiem par lielo atbalstu un līdzi jušanu. “Paldies Alūksnes Bērnu un jauniešu centra vadībai – bez viņiem mums būtu ļoti grūti tikt uz svētkiem. Saviem dejotājiem novēlu grūtībās nepadoties, saglabāt vēso prātu un pats galvenais – lai svētki ir kā svētki!” vēl deju kolektīva vadītāja.

Dejos jau trešajos

Dejotājiem Dominikai Mednei un Krišjānim Zaduminam šie būs trešie dziesmu un deju svētki. “Man ir neliels satraukums par to, kāda būs sadzīve ikdienā ar pārējiem svētku dalībniekiem. Bet pēc pieredzes varu teikt, ka visi jau vienmēr ir draudzīgi un pozitīvi noskaņoti. Deju uzvedums “Viedvasara”, uz kuru dodamies, ir māksliniecisks un mūsdienīgs – mēs esam kārtīgi gatavojušies, un viss izdosies,” priecīgi stāsta Dominika. Viņa atzīst, ka mēģinājumi būs liels pārbaudījums. “Pats galvenais – es zinu, ka mēs visu izturēsim! Mūs nebaida agrie rīti un vēlie vakari. Novēlu mums visiem izturību un katru deju soli izjust pa īstam, būt kopā,” prombraucot saka deju kolektīva dalībniece.

Krišjānim uztraukumu rada domas, vai visu ir salicis somās, vai nekas nav atstāts mājās. “Tad jau galapunktā redzēs – katrā gadījumā, pats svarīgākais noteikti ir. Mēs visi braucam ar enerģisku noskaņojumu un lielu prieku – sanāk, ka mums nedēļa jāpavada sportojot, jo mēģinājumi noteikti nebūs viegli. Gribu izbaudīt visu emociju buķeti, priecāties kopā ar citiem dalībniekiem,” stāsta dejotājs, kurš šo dienu gaidījis ar nepacietību. “Mēs dodamies ceļā pretī priekpilniem un foršiem svētkiem! Kad uz Rīgu brauks arī mazāko klašu kolektīvi, mēs noteikti palīdzēsim viņiem tikt galā, cik tas būs mūsu spēkos. Milzīgs paldies mūsu kolektīva vadītājām Daigai un Anastasijai – pateicoties viņām, mēs tiekam uz svētkiem. Lai mums viegls deju solis!” visiem vēl Krišjānis.

Korī jau kopš otrās klases

Anete Keomeģe un Daniils Poļakovs dzied Alūksnes Bērnu un jauniešu centra jauniešu korī, un šie būs viņu pirmie dziesmu un deju svētki. “Manī ir pozitīvas emocijas, arī satraukums. Tas ir kaut kas nezināms, bet esmu atvērts visam jaunajam. Domāju, viss izdosies,” apņēmības pilns ir Daniils. Neliels satraukums ir arī Anetei, bet viņa ir pateicīga par šādu iespēju un uzskata – tas, ka visi būs kopā, sniegs drošības sajūtu.

Abi korī dzied jau kopš otrās klases. “Jau no agras bērnības mūzika ir sirdslieta, īpaši dziedāšana. Man patīk korī, jo esam visi kopā, varu izjust balsu daudzveidību. Nevaru sagaidīt, kad kāpšu uz estrādes – tik daudz dalībnieku, tas būs iespaidīgi. Ģimenē neviens cits nav piedalījies dziesmu un deju svētkos, tāpēc man tas būs absolūti kaut kas jauns,” stāsta jaunietis.

Anetei dziesmu svētki simbolizē tradīciju – tie ir latviešu svētki, kuri nevar atstāt vienaldzīgu. “Tad visi ir vienoti, katrs izjūt sevī latviskumu, tas noteikti būs maģisks mirklis. Bērnībā es dejoju tautiskās dejas, sāku apmeklēt kori, un tā man iepatikās dziedāšana. Mans tētis savulaik kā šoferis vedis dalībniekus uz svētkiem, vecmamma bija saistīta ar mūziku, brālēns spēlē Zemessardzes orķestrī – esmu dzirdējusi dziesmu svētku stāstus, kas mani iedvesmo,” viņa atklāj.

Turpinās dziedāt un dejot

Abi jaunieši nu ir Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas absolventi un mācības turpinās Rīgā. Daniils jau šobrīd dzied arī Alūksnes Kultūras centra skolotāju korī “Atzele” un domā to darīt arī turpmāk. “Ja nevarēšu savienot studijas ar “Atzeli”, tad noteikti Rīgā meklēšu kādu kori, kurā dziedāt,” viņš ir pārliecināts. Savukārt Anetei ir plāns galvaspilsētā atsākt tautiskās dejas. Tas nozīmē tikai vienu – šie noteikti nebūs jauniešu pēdējie dziesmu un deju svētki. “Iesaku jauniešiem mēģināt un nebaidīties dziedāt, spēlēt vai dejot – tas ir forši! Tā ir kā pasaules paplašināšana, jaunu draugu iegūšana. Ir svarīgi, ka kolektīvā mēs mācāmies sadarboties un uzņemties atbildību,” stāsta Anete. Nevienu nevar piespiest apmeklēt kādu kolektīvu – tas vienkārši ir jāgrib, tam ir jāpatīk. Daniils uzsver, ka darbošanās kādā kolektīvā ir pašizaugsme un vienmēr ir labi būt daudzpusīgam.

Visi kolektīvi ieguldījuši lielu enerģiju un darbu jau ilgu laiku pirms svētkiem. “Paldies mūsu diriģentei Inai Perevertailo par viņas ieguldījumu! Viņai ir dzelzs izturība. Lai ir spēks un veselība! Lai arī nākamajā mācību gadā ir talantīgi jaunieši, kuri var un grib dziedāt korī!” vēl Anete. Arī Daniils atzinīgi novērtē diriģentes darbu un novēl noturēt korī tādu līmeni, kāds ir šobrīd.

Nogurums nebaida

Ar kādām sajūtām koristi brauks uz Rīgu? Daniils saviem kora draugiem vēl izbaudīt ik mirkli. “Manuprāt, svētkos būs lieliska iespēja iepazīties ar jauniem draugiem, iegūt jaunus kontaktus. Galvenais – jādzīvo svētku plūsmā, jātiek pāri grūtībām, ja tādas rodas. Gaidu svētku gājienu, kad visi kolektīvi ies kopā, atbalstītāji uzsauks labus novēlējumus. Tā noteikti būs īpaša sajūta.

Mēģinājumu būs daudz, gan no rīta, gan vakarā, bet tas viss ir to vērts,” saka Daniils, kurš ar nepacietību gaida 9. jūliju, kad koris dosies uz Rīgu.

Anete uzskata, ka lielākais izaicinājums būs nogurums, garie mēģinājumi, bet viņa no tā nebaidās. “To visu noteikti aizstās pozitīvās emocijas. Protams, nevaram paredzēt, kādi būs laikapstākļi, bet arī tas mani nebaida – tās būs fantastiskas piecas dienas! Dziesmu svētki būs kā labs treniņš studiju uzsākšanai, kad būsim pavisam patstāvīgi. Tiksim ar visu galā. Tas būs unikāls piedzīvojums, kad katrs sīkumiņš pārtop lielā notikumā, kas paliks atmiņā,” pārliecināta Anete Keomeģe. Lai tā notiek!

Svētkos Alūksnes novada vārdu nesīs:

• Alūksnes Bērnu un jauniešu centra Jauniešu koris (diriģente Ina Perevertailo)

• Alūksnes Mākslas skolas Vizuāli plastiskās mākslas pulciņš (skolotājas – Rita Balane un Anita Vēliņa)

• Alūksnes Mūzikas skolas koris (diriģente I. Perevertailo)

• Alūksnes Pūtēju orķestris (diriģents Sandors Līviņš un defilē vadītāja Ilze Līviņa)

• Deju kolektīva “Enku-drenku” 1.-2. klašu grupa (vadītājas – Daiga Ozoliņa un Anastasija Asilgarajeva)

• Deju kolektīva “Enku-drenku” 3.-6. klašu grupa (vadītājas – D. Ozoliņa un A. Asilgarajeva)

• Deju kolektīva “Enku-drenku” 5.-6. klašu grupa (vadītājas – D. Ozoliņa un A. Asilgarajeva)

• Deju kolektīva “Enku-drenku” 5.-9. klašu grupa (vadītājas – D. Ozoliņa un A. Asilgarajeva)

• Deju kolektīva “Enku-drenku” 10.-12. klase (vadītājas – D. Ozoliņa un A. Asilgarajeva)

• Deju kolektīva “Enku-drenku” 1.-4. klašu grupa (vadītājas – D. Ozoliņa un A. Asilgarajeva)

• Deju kolektīvs “Enku-drenku” 7.-9. klašu grupa (vadītājas – D. Ozoliņa un A. Asilgarajeva)

• Deju kolektīvs “Vaidaviņa” (vadītājas – Iveta Vārtukapteine un Ināra Lazdiņa)

• Folkloras kopa “Drīveldreķi” (vadītāja Inga Ārste)

• Improvizācijas teātra studijas “Profitroļi” 1.-6. klase (vadītāja Ieva Rakova)

• Improvizācijas teātra studijas “Profitroļi” 7.-9. klase (vadītāja Agita Līdumniece)

• Teātra studija “Snullis” (vadītāja Daiga Bētere)

• Koklētāju ansamblis D grupa – jaunāko klašu grupa (skolotāja Inga Kalniņa)

• Liepnas pamatskolas Vizuālās mākslas pulciņš (skolotāja Mārīte Pugeja)

Visi dienesti ir augstā gatavībā

Dagmāra Bārbale: “Novēlu doties uz svētkiem ar atvērtu sirdi un prātu, ar milzīgu atbildības sajūtu.”

Pirms svētkiem Rīgā notika preses konference par gatavību XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Galvenais vārds, kas izskanēja, – drošība. Par to parūpēsies visi iesaistītie dienesti, kuri ir augstā gatavībā tik lielam dalībnieku skaitam. “Šie svētki mūsu tautai nepieciešami, jo tā ir daļa no 150 gadus senas tradīcijas – tās ilgtspēja atkarīga no tā, kā izglītības procesos nodrošināta izpratne un kā jaunieši tiek iesaistīti tradīcijas izzināšanā un tālāk pārradīšanā. Dalība dziesmu un deju svētkos ir unikāla iespēja mūsu skolēniem pieredzēt latviskās identitātes un vienotības spēku,” konferences atklāšanā teica izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. Svētki ir kulminācija tam darbam, kas ieguldīts vairāku gadu garumā. “Tiekoties ar pedagogiem, vecākiem un pašiem bērniem, saprotam, ka pieaugušajiem jābūt ļoti atbildīgiem par visiem procesiem. Īpašs paldies visiem pašvaldību koordinatoriem, kuri nodod ātrāko un zināmāko informāciju kolektīvu vadītājiem. Tie ir tie cilvēki, kuri zina visu par katru bērnu savā pašvaldībā,” uzsvēra Valsts izglītības attīstības aģentūras sadarbības projektu departamenta direktore Agra Bērziņa.

Uzlabots deju laukuma segums

Gaidītākie pasākumi svētkos vienmēr ir deju lielkoncerts Daugavas stadionā un noslēguma koncerts Mežaparka estrādē. Daugavas stadionā deju rakstus izdejos vairāk nekā 17 000 dalībnieku. “Novēlu doties uz svētkiem ar atvērtu sirdi un prātu, ar milzīgu atbildības sajūtu. Pamatrepertuāru deju kolektīvi apguvuši jau pirms kāda laika. Pēdējās divās nedēļās dalībnieki mācījās 14 deju svētku virsvadītāju izveidotos laukuma zīmējumus un deju rakstus. Tāpat arī fināla kombinācijas, prologu, ievaddarbības, kā arī septiņu vārtu atverošās intermēdijas (aina starp uzvedumu daļām),” informēja deju lielkoncerta “Es atvēru laimes dārzu” mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale. Viņa uzsvēra, ka dalībnieki ir gatavi svētkiem. “Paldies, ka šī brīža Daugavas stadiona infrastruktūra atļauj vienlaicīgi mēģinājumos strādāt trīs deju laukumos. Pēdējo divu gadu laikā šie laukumi ir labiekārtoti, segums ir izlīdzināts tā, lai dejotājiem būtu ērta dancošana,” teica D. Bārbale.

Koncertu redzēs visi dalībnieki

Noslēguma koncerta “Te aust” mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols pastāstīja, ka Mežaparka lielajā estrādē dziedās vairāk nekā 11 000 koru dalībnieku – 301 koris. “XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki noslēgsies zīmīgā datumā – 13. jūlijā. Pirmo reizi koncerta ģenerālmēģinājumu 12. jūlijā esam aicinājuši noskatīties visus svētku dalībniekus. Paldies visiem kordiriģentiem, ar kuriem mums ir aktīva saziņa, nododam dažādu informāciju un izveidojusies lieliska sadarbība. Es visiem novēlu labvēlīgu svētku laiku,” stāstīja E. Vītols.

Varēs ienest arī ēdienu

Notiks arī dažādi bezmaksas pasākumi. “Svētki koncentrēsies Vērmanes dārzā, kur visu nedēļu zumēs un dunēs dziesmu un deju svētku parks. Ir četri svētku stratēģiskie organizatoriskie virzieni – dalībnieku drošība un labbūtība, tradīcija un mākslinieciskā augstvērtība, piekļūstamība, ilgtspēja,” informēja svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva un uzsvēra – ļoti svarīgi pašiem dalībniekiem parūpēties par vairākkārt uzpildāmām ūdens pudelēm. Operatīvā vadības grupa ir noslēgusi ilgstošu un svarīgu posmu svētku kontekstā. “Varu apliecināt, ka iesaistītie dienesti ir ar ļoti augstas gatavības pakāpi. Organizatori un dienesti darbojas nevis vienatnē, bet mēs praktiski un reāli visus šos mēnešus esam strādājuši kopā. Drošība ir pirmajā vietā. Iesaistīta ir arī Latvijas Republikas Zemessardze, viņi ir pieteikušies un aktīvi darbosies gan Mežaparkā, gan Daugavas stadionā, lai palīdzētu nodrošināt sabiedrisko kārtību,” par drošību stāstīja svētku Operatīvās vadības grupas vadītājs Artis Velšs. Vislielākās problēmas iepriekšējos svētkos bija ne tikai pārslodze, bet arī fakts, ka jaunieši nebija paēduši un lietojuši pietiekami daudz šķidruma. “Operatīvajā vadības grupā analizējām un skatījāmies, kā situāciju mainīt. Viens no risinājumiem, kuru mēs ieviesām, ir tas, ka dalībnieki drīkst nest līdzi uz visiem pasākumiem noteikta veida pārtikas produktus,” informēja A. Velšs.

Slēgti dronu lidojumi

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir gatavi reaģēt jebkurā situācijā. “Zinot svētku dalībnieku lielo skaitu, ir jāsaprot, ka dažādas likstas ar veselību var gadīties. Svarīgi ar bērniem izrunāt, ka nav jābaidās pateikt, ja pats jūt, ka kļūst slikti ar veselību. Ja ir tāda situācija, nevajag turpināt dziedāt vai dejot, ir nekavējoties jāreaģē. Lai radošie lidojumi izdotos, svarīgākās ir pamatvajadzības – darba un miera režīms, dzeramais ūdens un pārtikas uzņemšana,” uzsvēra NMPD direktore Liene Cipule. Svētku lieldrauga “Rimi” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite informēja, ka uzņēmums nodrošinās visiem mēģinājumiem un koncertiem ūdens apjomu, kas ir vairāk nekā 467 000 ūdens pudelītes.

Arī Valsts policija strādās pastiprinātā režīmā, lai nodrošinātu kārtību un drošību. “Policijas klātesamība būs pilnīgi visos pasākumos. Gribu uzsvērt kolektīvu vadītājiem un vecākiem īsi pirms svētkiem pārrunāt visu par drošības pasākumiem, kas jāņem vērā. Rūpējoties par drošību, no 6. līdz 14. jūlijam tiks slēgti dronu lidojumi pasākumu norišu vietās,” stāstīja Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andris Zellis. Turpinot runāt par drošību, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs uzsvēra – vienmēr nepieciešams pārliecināties par evakuācijas iespējām. Ņemot vērā lielo dalībnieku skaitu, viņš ieteica labu padomu – iepriekš sarunāt kādu satikšanās vietu nomaldīšanās gadījumā.

Lielākais izaicinājums – satiksmes ierobežojumi

Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange apstiprināja, ka svarīgi nodrošināt, lai visi dalībnieki Rīgā jūtas gaidīti un mīlēti un galvenais, drošībā. “Svētku dalībnieki būs izmitināti 52 izglītības iestādēs – ir notikušas dažādas pārbaudes, esam gatavi. Katrā ēkā 24 stundas diennaktī būs dežurants. Gribu apliecināt to, ka Rīgas krāna ūdens ir kvalitatīvs un to droši var dzert. Lielākās neērtības svētku laikā būs saistītas ar satiksmes ierobežojumiem – Rīgā iebrauks vairāki simti dalībnieku autobusu,” stāstīja J. Lange.