Ilgstošās lietavas Alūksnes novadā sagādājušas galvassāpes lauksaimniekiem, nodarot būtiskus postījumus sējumos un stādījumos. Izskalojumi konstatēti arī gandrīz visās novada pagastu pašvaldības teritorijās. Zemnieki un pašvaldība plūdu skartās teritorijas apzinājusi, lai iesniegtu pieprasījumu valsts kompensācijas saņemšanai. Kāda būs raža rudenī? Grūti paredzēt… Ja laika apstākļi neuzlabosies, nekas labs nav gaidāms, domā novada lauksaimnieki.

Ķer momentu

Malienas pagasta zemnieku saimniecības “Cinglerīši” pamatnodarbošanās ir graudkopība un piena lopkopība. Tā apsaimnieko aptuveni 330 hektārus lauksaimniecības zemes. Šogad audzē ziemas kviešus un rapsi, vasaras kviešus, miežus un auzas. Saimniecības īpašnieks Ritvars Cinglers stāsta, ka ziemāji, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pārziemojuši ļoti labi, vienīgā problēma – pavasarī viena iesētā lauka pusi noēda zosis, kas barojoties atgriezās no siltajām zemēm. Tomēr sējumi saņēmās un, varbūt ne tik labi, kā bija gribējies, saauga atpakaļ un vismaz nebija jāpārsēj.

“Cinglerīšiem”, neskatoties uz ilgstošajām lietavām, iesēt vasarājus izdevies visos apsaimniekojamos laukos. “Pavasarī ķērām momentu, kad vēl varēja uzbraukt uz lauka, lai to apsētu, un strādājām,” saka R. Cinglers. Viņš piebilst, ka sējumu miglošana ar augu aizsardzības līdzekļiem ziemājiem jau ir pabeigta, bet problemātiska tā ir vasarājiem, jo zeme pēc 6. jūnija ir ievērojami izmirkusi. Pavasarī piebaroti arī ziemāji, lai tiem līdz rudenim izaugtu stingrāks, bet īsāks un izturīgāks salms un rudenī nesagultu veldrē.

Zālāji pielijuši

Saimniecībā ir aptuveni 70 slaucamas govis. Zāle padevusies laba, bet lauki pielijuši, lai uz tiem varētu uzbraukt ar tehniku un sagādātu lopbarību. “Aizvadītajās divās saulainajās dienās intensīvi pastrādājām, un teju puse no nepieciešamā lopbarības apjoma ir sagādāta. Tā ir skābbarība, ko tinam ruļļos. Pašiem ir sava šim nolūkam nepieciešamā tehnika, tādēļ, ja vien kaut divas stundas dienā ir bez nokrišņiem, braucam strādāt uz lauka. Siens gan arī pēc turpmākajām laika prognozēm “nespīd”, ja nu vienīgi vasaras otrajā pusē…” stāsta Ritvars. Saimnieks atklāj, ka 70 slaucamām govīm ziemai vidēji nepieciešamas 80 000 tonnas lopbarības, kas ir aptuveni 1000 ruļļu skābbarības. Zāle ir laba, bet vietām, kur tā treknāka, lietavu iespaidā sagūlusi zemē.

Prasīs kompensāciju

“Cinglerīši” apzinājuši ūdenī slīkstošās platības, un tās mērāmas aptuveni 10 hektāru lielā apjomā. Saimnieks plāno sagatavot visus nepieciešamos dokumentus atbalsta saņemšanai no valsts, ko lauksaimniekiem piedāvā Lauku atbalsta dienests. “Ja jūlijs būs saulains, iespējams, graudaugi tomēr saņemsies un raža nebūs tik slikta, ja ne, tad gan nekas neizaugs,” lēš Ritvars.

Slīkstošos sējumus jau apzinājis arī Gatis Vērsis, Ilzenes pagasta zemnieku saimniecības “Sapnīši” saimnieks. Viņš stāsta, ka šopavasar lielo lietavu dēļ ar plānotajiem rutkiem un āboliņu neizdevās laukus apsēt 15 hektāru platībā. “Noplūduši arī ziemāji un aptuveni puse no 50 hektāru lielā zirņu lauka. Kartupeļus un citus dārzeņus audzējam piemājas zemē tikai savam galdam. Kartupeļi katru gadu vai nu izslīkst, vai nu ir par sausu, šogad pagaidām vēl normāli,” saka saimnieks. Arī G. Vērsis jau sagatavojis dokumentus, lai par slīkstošajām platībām informētu LAD. “Tukšos laukus iesēt vai pārsēt tagad, lai raža līdz rudenim izaugtu, vairs nevar paspēt. Tā būtu sēklas materiāla nelietderīga izmantošana,” viņš atzīst. Jautāts par rudenī gaidāmajām ražām no jau iesētā, viņš atbild, ka nekas prātīgs pagaidām nav izaudzis, tomēr, salīdzinot ar pērno gadu, izskatās cerīgāk. “Pagājušajā gadā iesētie zirņi iekalta, rapsis izsala – zemnieki vienmēr atkarīgi no laika apstākļiem, bet cerēt uz apdrošināšanas prēmiju nav jēgas, tādēļ nav to vērts darīt,” domā “Sapnīšu” saimnieks.

Gatavo tāmes

Lauksaimniekiem lietavās neklājas viegli, tomēr arī novada pašvaldības atbildīgās amatpersonas jau nosūtījušas operatīvo informāciju par nokrišņu izraisīto plūdu radītajiem zaudējumiem novadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai no valsts iegūtu finanšu līdzekļus neparedzētiem gadījumiem. “Apsekojot pašvaldības īpašumus, konstatējām, ka no 8. līdz 12. jūnijam ilgstošajā lietus periodā Latgales ielā radies lietus notekūdeņu kanalizācijas akas bojājums, Fītinghofu un Pētera Buka ielā izskalojumi Muižas parka teritorijā. Izskalojumi konstatēti arī desmit no visiem piecpadsmit novada pagastiem – Alsviķu, Annas, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Mārkalnes, Pededzes, Zeltiņu, Ziemera un Veclaicenes pagastos. Tur izskaloti vai nu pašvaldības ceļi, vai ceļu caurtekas. Pašlaik novada pagastu apvienības pārvalde un pašvaldības iestāde “Spodra” veic izskaloto vietu fiksāciju, tiek gatavotas tāmes, lai vēlāk varētu vērsties attiecīgajā ministrijā, nepieciešamo finanšu līdzekļu 70 procentu apmērā no remontdarbiem saņemšanai, kuriem arī pašvaldībai būs jāiegulda 30 procenti no sava budžeta līdzekļiem. Līdzko būs apkopojums un zināmas indikatīvās remontdarbu izmaksas, pašvaldības domei vēl būs jālemj par lūguma iesniegšanu valstij kompensēt lietavās radušos zaudējumus,” norāda Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis.

UZZIŅA

Līdz 27. jūnijam lauksaimnieki aicināti sniegt informāciju par plūdu vai salnu skartajām teritorijām Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.

Lauksaimniekiem, kuri vēlas ziņot par cietušajām platībām, ir jāsniedz detalizēta informācija par katru konkrēto lauku: jānorāda lauka numurs, tajā audzētais kultūraugs, platība hektāros un cietušās daļas apjoms procentos. Obligāti jāpievieno arī fotoattēli ar ģeotelpiskajām koordinātām, kas precīzi atspoguļo situāciju uz vietas. Vajadzības gadījumā pieteikumam var pievienot arī komentārus vai papildu piezīmes.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) veiks cietušo platību apsekošanu līdz 25. jūlijam, lai objektīvi novērtētu zaudējumu apjomu.

AVOTS: LAD