Bānīša zeme apvieno Alūksnes un Gulbenes novadus. Tās centrālo asi veido vēsturiskā dzelzceļa līnija, kas savieno Gulbenes un Alūksnes pilsētas. Tā ir vienīgā šaursliežu dzelzceļa līnija Baltijas valstīs, kurā notiek regulāri pasažieru pārvadājumi. Stāmerienas pilī norisinājās konference “Bānīša zeme – tūrisma galamērķa pērle: kā veidot konkurētspējīgu un pievilcīgu reģionu”, kas noslēdzās ar Labas gribas memoranda parakstīšanu iesaistītajiem.
Bānīša zeme ir stāsts par divu teritoriju sadarbību un draudzību, kas atkal aktualizēta, pateicoties divu biedrību kopējam projektam, – “Alūksnes lauku partnerības” un “Sateka” Gulbenē. Iepriekš abas biedrības kopīgu projektu jau īstenoja, kad tapa ideja par Bānīša zemes izveidi, bet šoreiz ķērušies pie konkrētākiem darbiem, izveidojot zīmolu. “Sadarbības projekta “Iepazīsti un sajūti Bānīša zemi!” mērķis bija spēcināt Bānīša zemes identitāti, attīstot vienotu zīmolu un integrējot to vienotos teritorijas popularizēšanas pasākumos,” stāsta “Alūksnes lauku partnerības” valdes priekšsēdētāja Santa Harjo –
Ozoliņa. Izstrādāts Bānīša zemes grafiskais dizains, kas sākts izmantot, piemēram, šīs teritorijas uzņēmēju ražotajos produktos un sniegtajos pakalpojumos.
S. Harjo – Ozoliņa stāsta, ka marķēta Bānīša zeme, norisinājies pasākumu cikls vietējai kopienai un uzņēmējiem “Bānīša zemes sajūtu veidošana”, pēc kā tapusi stratēģija kopīgu Bānīša zemes piedāvājumu veidošanai. Šobrīd top papildinātās realitātes objekti četros Bānīša zemes industriālā mantojuma “Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene – Alūksne” objektos – skatu vietā Pullāna kalnā un stacijā “Umernieki” Alūksnes novadā, bet Gulbenes novadā stacijās “Kalniena” un “Gulbene”.
No idejas līdz zīmolam
“Bānīša zeme ir vairāk nekā ģeogrāfisks apzīmējums – tā ir vēsturiska un emocionāla telpa, kurā saplūst kopīga pieredze, vietējā identitāte un mantojums. Šaursliežu dzelzceļš, kas savieno Alūksni un Gulbeni, kļūst par simbolu šīs teritorijas vienotībai. Tas ir kā identitātes kods – atpazīstams, piederīgs un dzīvs. Vienlaikus Bānīša zeme kalpo kā sadarbības platforma – vieta, kur satiekas kopienas, uzņēmēji, pašvaldības. Būtiski ir tas, ka šī platforma neaprobežojas tikai ar tūrisma attīstību. Tā ir vide, kur veidojas savstarpēja uzticēšanās, kur tiek kopīgi risināti izaicinājumi, dalīta pieredze, veidoti jauni sadarbības tīkli un produkti,” saka “Sateka” valdes priekšsēdētāja Daiga Gargurne un piebilst, ka Bānīša zeme ir gan vieta, gan stāsts, gan iespēja. “Tā ir identitāte, kas veidojas no pagātnes, dzīvo tagadnē un virzas uz nākotni,” saka D. Gargurne.
Vietējās kopienas iesaiste
Turpmākā attīstība prasa turpināt sadarbību, ieguldīt infrastruktūrā un aktīvi iesaistīt vietējos iedzīvotājus, lai Bānīša zeme kļūtu par vēl pievilcīgāku un dzīvotspējīgu reģionu – vietu, kur cilvēki vēlas dzīvot, strādāt un atgriezties. “Bānīša zeme dod iespējas, un projektā šī iespēja ir tapusi – ir izveidots zīmols, ļoti veiksmīgs logo, ko uzņēmēji var izmantot savos produktos un pakalpojumos. Svarīgākais, lai šie pakalpojumi būtu labi, kvalitatīvi un cilvēkiem patiktu, lai viņi prom aizbrauktu ar ļoti labām sajūtām,” saka S. Harjo – Ozoliņa un uzsver, cik nozīmīgi ir pašiem iedzīvotājiem novērtēt to, kas atrodas viņu tuvumā. “Jāiemācās vairāk novērtēt savu vietu un tās vērtības – neuzlūkot Bānīti kā kaut ko zūdošu vai aizejošu, lai gan ikdienā pasažieru kļūst mazāk. Tradīcijas mainās, bet Bānītis joprojām ripo pa sliedēm, savienojot šīs divas teritorijas. Tas joprojām ir unikāls, īpašs, un ar to mums jālepojas, tas ir jāsargā. Vien par to ir jādeg mums pašiem. Ja šīs degsmes nebūs, Bānītis kādu dienu aizripos. Taču, ja turpināsim cīnīties ar tādu pašu apņēmību kā par slimnīcām, tas turpinās ripot vēl ilgi, ilgi,” saka S. Harjo – Ozoliņa.
Kādi varētu būt tālākie soļi Bānīša zemes attīstībā? D. Gargurne teic, ka uzdevumi ir trīs. Kā pirmais – izveidot Bānīša zemes produktu grozu, piedāvājot kopumu vietējiem un ārvalstu tūristiem, kas apvieno unikālos teritorijas pakalpojumus un produktus. Otrais – izveidot Bānīša zemes rīcības grupu, kas koordinētu šīs teritorijas attīstību, veicinātu sadarbību starp uzņēmējiem, pašvaldībām un kopienām. Trešais – iedzīvināt Bānīša zemes identitātes zīmi, to izmantojot produktos, pakalpojumos un komunikācijā kā kvalitātes un piederības apliecinājumu.
Stratēģija un trīs nākamie soļi attīstībā
Ekotūrisma entuziasts, Dabas tūrisma asociācijas valdes loceklis un Vidzemes Augstskolas docētājs Edgars Ražinskis ir ticies ar Alūksnes un Gulbenes novadu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, lai sarunās iepazītu viņu viedokļus un idejas par Bānīša zemes attīstību. Viņš šobrīd strādā pie Bānīša zemes attīstības stratēģijas, kas būs gatava jau tuvākajā laikā un tiks prezentēta vēl šajā vasarā. E. Ražinskis saskata potenciālu vietējiem uzņēmējiem iesaistīties klastera programmā, finansiāls atbalsts pieejams līdz pat 2029. gadam. Viņa skatījumā būtisks solis būtu arī īpašas kvalitātes un ilgtspējas zīmes izveide Bānīša zemei. Šāda zīme kalpotu kā motivācijas un atzinības instruments vietējiem uzņēmējiem, pakalpojumu sniedzējiem un pasākumu rīkotājiem. Tāpat Ražinskis uzsver nepieciešamību attīstīt reģiona gastronomisko piedāvājumu un amatniecības izstrādājumus, sagatavojot tos mūsdienīgam tirgum un efektīvai tirdzniecībai. Vēl viens svarīgs virziens – vizuālās identitātes stiprināšana, veidojot Bānīša zemes robežzīmes un navigācijas norādes, kā arī īstenojot Alūksnes Bānīša kvartāla attīstības ieceres.
“Gandrīz katra saruna ar vietējiem nonāca līdz secinājumam – trūkst cilvēku. Tie, kuri aizbraukuši, reti atgriežas,” stāsta E. Ražinskis. “Varbūt Bānīša zeme neatvedīs visus atpakaļ, bet tā var dot iemeslus jauniešiem palikt – kļūt par daļu no šīs vietas un veidot tās nākotni,” saka E. Ražinskis. Viņš arī uzskata, ka jādomā par Bānīša zemes fonda izveidi, kā tas jau notiek daudzviet Eiropā. Šāds fonds ļautu mērķtiecīgi piesaistīt finansējumu apjomīgākiem projektiem. Vadību varētu uzņemties abu novadu pārstāvji, veicinot koordinētu un ilgtspējīgu attīstību. E. Ražinskis redz iespējas arī pārrobežu sadarbībai ar Dienvidigauniju. “Sarunās bieži izskanēja doma – sadarbība notiek starp cilvēkiem, nevis novadiem. Un Bānītis, cik nozīmīgs tas arī būtu, viens pats neko nespēs – to kustina cilvēki,” viņš uzsver.
Klasteri kā atslēga konkurētspējai
Bānīša zeme ir daļa no Vidzemes tūrisma sadarbības tīkla, ko koordinē Vidzemes Tūrisma asociācija. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļas vecākā projektu vadītāja Anita Priedīte skaidro, ka klasteri jeb sadarbības tīkli ir viens no veidiem, kā Latvija var izmantot Eiropas Savienības fondu finansējumu tūrisma attīstībai. Šobrīd pieejami divi galvenie atbalsta virzieni: LIAA līmenī iespējams saņemt finansējumu, piemēram, apmācībām un kompetenču pilnveidei, bet, piemēram, Vidzemes tūrisma sadarbības tīklā pieejams atbalsts jaunu tūrisma produktu izstrādei vai esošo attīstībai. Katrā klasterī ir iespēja izstrādāt vienu vai vairākus jaunus tūrisma produktus vai uzlabot jau esošos. Piemēram, “Bānīša zeme” kā tūrisma galamērķis jau pastāv, taču ir iespēja piesaistīt finansējumu, lai to pilnveidotu, paplašinātu un stiprinātu tā konkurētspēju.
Šāda kopīga produktu attīstība ļauj saskatīt plašāku ainu – ko var paveikt vairāki uzņēmumi kopā. Tā liek arī vietējām pašvaldībām pārskatīt tūrisma nozīmi novada un reģiona attīstībā, kā arī tā pienesumu vietējiem uzņēmējiem. Lielais mērķis – lai katrs iesaistītais uzņēmējs sasniedz lielāku apgrozījumu un rada lielāku nodokļu pienesumu savai apdzīvotajai vietai. Dalība klasterī nozīmē – stiprāku biznesu, vairāk klientu, mazāk risku un ilgtspējīgu izaugsmi. Protams, ir arī izaicinājumi, piemēram, dažādi dalībnieku mērķi un intereses, kas apgrūtina kopīga redzējuma izveidi, dalība programmā prasa laika, resursu un finanšu ieguldījumus, iespējama nepietiekama koordinācija vai vadības trūkums, var būt bažas par komerciāli sensitīvas informācijas atklāšanu. “Nav jābaidās reklamēt arī citu piedāvājumu – viesis, kas paliek ilgāk reģionā, ir ieguvums visiem: gan man, gan kaimiņam,” uzsver A. Priedīte un piebilst, ka izšķiroša loma ir cilvēkam. “Tūrismā cilvēks ir ļoti svarīgs – bieži tieši viņš piešķir vietai pievienoto vērtību, veido attieksmi un nodrošina neaizmirstamu pieredzi,” saka A. Priedīte.
