Piektdienas vakarā Apes Kultūras centrā notika Smiltenes novada pašvaldības domes deputātu kandidātu tikšanās ar Apes iedzīvotājiem. Saruna noritēja pozitīvā un draudzīgā gaisotnē – netrūka ne humora, ne smieklu. Taču tikšanās laikā neizskanēja populistiski saukļi un neviens no kandidātiem nesolīja piena upes un medus krastus.
Apes iedzīvotājiem šī bija iespēja iepazīt tuvāk piecu sarakstu līderus. Apē ieradās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” līderis Mikus Dubickis, “Suverēnā vara” un “Apvienība jaunlatvieši” līdere Iveta Lauciņa, “Jaunā Vienotība” saraksta pirmā persona Signe Boka, “Progresīvo” līderis Ervins Labanovskis un “Vidzemes partijas” līderis Ģirts Freibergs, savukārt “Latvijas Zaļā partija” līdera Aināra Mežuļa vietā sarakstu Apē pārstāvēja trešais numurs Dainis Aļeksējevs.
No šiem kandidātiem E. Labanovskis un D. Aļeksējevs jau šobrīd darbojas Smiltenes novada pašvaldības domē, savukārt pārējie apeniešiem ir mazāk pazīstami. Sarunu vadīja Ginta Baltaisbrence – cilvēks ar saknēm Apē. Viņa vispirms pārbaudīja deputātu kandidātu sagatavotību sarunai, atgādinot, ka nākotnē viņiem būs jāgatavojas arī domes sēdēm. Tādēļ saruna iesākās ar jautājumiem par vietu, uz kuru kandidāti bija atbraukuši. Piemēram – kurā gadā Ape ieguva pilsētas tiesības, cik iedzīvotāju dzīvo Apes pilsētā, kādas ir ievērojamākās dabas vērtības šajā teritorijā.
Galvenās tēmas – novada attīstība un problēmas
Sarunas gaitā kandidāti dalījās ar savu motivāciju iesaistīties politikā un skaidroja, kāpēc vēlētājiem būtu jāatbalsta tieši viņu pārstāvētā partija. Tika pārrunāti arī konkrēti novada attīstības jautājumi. Piemēram, kā deputātu kandidāti plāno risināt bezsaimnieka īpašumu apsaimniekošanu novadā. Šī problēma ir aktuāla arī Apē, kur bez saimnieka stāv gan Apes muiža, gan citi pamesti īpašumi. Tika runāts arī par dzīvojamā fonda trūkumu Apē. Kamēr Smiltenē jau zināms par jauna daudzdzīvokļu nama būvniecību, ko iecerēts darīt mazākajos pagastos un tostarp Apē? Ne mazāk aktuāls jautājums ir darbaspēka trūkums – tā ir problēma, ar ko saskaras daudzi uzņēmēji novadā. Kā kandidāti iecerējuši veicināt darbaspēka pieejamību? Vai tiek apsvērta iespēja piesaistīt darbiniekus no citām valstīm, arī no trešajām valstīm?
Diskusija izvērtās arī par ūdens un kanalizācijas sistēmu pieejamību novadā. Šis jautājums ir aktuāls Apē, kur centralizētajai sistēmai pieslēgusies tikai aptuveni puse iedzīvotāju. Daudzi labprāt vēlētos pievienoties, taču nav pie kā pieslēgties. Sarunas noslēgumā kandidāti dalījās pārdomās par kultūras jomas attīstību. Tāpat tika aizskarta arī pārvaldības tēma – vai gaidāmas izmaiņas pagastu un pilsētu pārvaldē un vai, piemēram, iespējama Apes apvienības pārvaldes reforma. No zāles izskanēja jautājums par to, kā kandidāti plāno turpināt un veicināt sadarbību ar igauņiem, kas jau šobrīd Apē ir veiksmīga.
Interesanti apeniešiem bija uzzināt, cik bieži deputāti plāno apmeklēt Api, ja tiks ievēlēti. Solījumi svārstījās no vismaz vienas reizes gadā līdz pat regulārām ikmēneša vizītēm.
Saruna vērtīga, bet apmeklētāju maz
Laikraksta uzrunātie apenieši atzina – saruna bijusi vērtīga, ļaujot iegūt daudz jaunas un noderīgas informācijas. Tomēr pasākuma apmeklējums bija salīdzinoši neliels – zālē pulcējās tikai nedaudz vairāk nekā 20 cilvēku. Kā viens no galvenajiem iemesliem tika minēta neveiksmīgi izvēlētā diena – piektdiena bija gan mācību gada pēdējā diena skolās, gan izlaidumu laiks bērnudārzā, tāpēc daudzi apenieši diskusijas vietā izvēlējās svinības ģimenē.
“Tikšanās bija vērtīga – tā bija iespēja redzēt līderus vai viņu pārstāvjus klātienē, novērtēt, kā viņi prot komunicēt un vai spēj atbildēt uz sarežģītiem jautājumiem. Un, manuprāt, šoreiz viņiem nemaz tik viegli nebija. Iedzīvotāju atsaucība gan varēja būt lielāka – pirms četriem gadiem uz līdzīgu sarunu atnāca vairāk cilvēku,” saka Baiba Brūvele. Runājot par noskaņojumu Apē pirms vēlēšanām, viņa atzīst – cilvēki saka, ka uz vēlēšanām ies, bet diskusijas par kandidātiem nav īpaši dzirdamas. “Par ko balsošu, man ir skaidrs. Kādēļ jāiet vēlēt? Kurš vēl, ja ne mēs paši. Patīk vai nepatīk, bet izvēlei ir jābūt. Vienmēr pastāv risks – var izdoties, var arī neizdoties, bet darīt neko – tas nav risinājums,” viņa piebilst.
Kandidātu domas jādzird ikvienam vēlētājam
Arī sarunas vadītāja G. Baltaisbrence norāda, ka dzirdēt kandidātu domas būtu bijis vērtīgi ikvienam, kurš plāno doties pie vēlēšanu urnām. Viņasprāt, šāda veida sarunām vajadzētu notikt visās teritorijās, jo tā ir iespēja ne vien vēlētājiem iepazīt kandidātus, bet arī pašiem kandidātiem satikties ar iedzīvotājiem un ieklausīties viņu viedokļos. “Un Apē tas ļoti veiksmīgi izdevās – sarunas laikā atklājās, kuri ir līderi, kāds kuram ir domāšanas veids. Secinājumus varēja izdarīt. Vēlēšanās ir jāpiedalās. Katrs sev var uzdot jautājumu – vai esmu Latvijas patriots Ja esmu, vēlēšanās ir jāpiedalās,” saka G. Baltaisbrence. Lai gan viņa pati šoreiz balsos Rīgā, nevis Smiltenes novadā, G. Baltaisbrence uzsver – vēlēšanas ir iespēja ietekmēt nākotni.
Ape gatava vēlēšanām
Apes apvienības pārvaldes vadītāja Liene Ābolkalne teic, ka Ape ir gatava vēlēšanām – iedzīvotāji ir informēti, par tām runā un plāno doties pie vēlēšanu urnām. “Atsaucība uz sarunu bija neliela, jo izvēlētā diena nebija īsti piemērota. Tomēr man ir prieks, ka šāda saruna Apē vispār notika un kandidāti ieradās,” viņa saka. Problēmas apeniešiem ir labi zināmas, taču bieži vien pietrūkst resursu, lai tās atrisinātu. “Tāpēc bija būtiski dzirdēt, kā uz tām raugās deputātu kandidāti un kādus risinājumus viņi redz,” norāda L. Ābolkalne. Viņa atzīst, ka pēdējie četri gadi Apē nav bijuši slikti – ir paveikts daudz vērtīga. “Tagad svarīgākais – nenolaist latiņu un turpināt attīstību. Gribētos, lai nākotnē viss kļūst tikai labāk, ne sliktāk,” viņa piebilst un ir pārliecināta – vēlēšanās jāpiedalās ikvienam, kurš to drīkst darīt. “Tā ir mūsu kopīgā atbildība – mēs lemjam savas vietas likteni. Vai būs bruģētas ietves vai nē, vai tautas namā dejos bērni vai nē – viss ir atkarīgs no tā, ko mēs izvēlēsimies. To, ko ievēlējam, tā arī būs,” saka L. Ābolkalne.
