Zemkopības ministrs Armands Krauze un ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš apmeklēja Alūksni, kur tikās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes nodaļas pārstāvjiem un vietējiem uzņēmējiem. Sarunā apsprieda nozīmīgus jautājumus, kas skar mežsaimniecību, medību regulējumu, lauksaimniecību un aktuālās problēmas reģionā.
Valsts līmenī šobrīd norit diskusijas par koku ciršanas apjoma palielināšanu Latvijas mežos – tematu, kas sabiedrībā nereti izraisa pretestību. Cilvēkiem šķiet, ka mežus izcērt pārāk daudz, taču speciālisti norāda, ka Latvijā ir ap 100 miljoniem kubikmetru pāraugušas un ciršanai gatavas koksnes, no kuras gadā tiek izcirsti vien aptuveni 15 miljoni kubikmetru. “Ja koki netiek laikus izcirsti, tie pāraug un sāk bojāties,” skaidroja A. Krauze. Viņš atgādināja, ka saskaņā ar iepriekš pieņemto biotopu ziņojumu 30 % Latvijas mežu ir veltīti dabas aizsardzībai, bet atlikušos 70 % nepieciešams apsaimniekot atbildīgi un efektīvi. Meži, viņaprāt, ir ne tikai dabas vērtība, bet arī Latvijas ekonomikas balsts, kas var kalpot kā resurss aizsardzībai, demogrāfijas uzlabošanai un citiem valsts attīstības mērķiem.
Koku ciršanai pilsētās – vienkāršāka kārtība
Ministra ieskatā būtu jāmaina koku ciršanas regulējums ārpus meža teritorijām. Apdzīvotās vietās jeb pilsētās koku ciršana šobrīd ir stingri reglamentēta – komisija klātienē vērtē katru pieteikumu un piešķir vai nepiešķir atļauju koku ciršanai. Tomēr dažās pašvaldībās darba apjoms ir tik liels, ka, piemēram, oktobrī vēl nav izskatīti jūlijā iesniegtie pieteikumi. Savukārt laukos, ārpus apdzīvotām vietām, kur nav dabas liegumu vai nacionālo parku, cilvēkiem ir tiesības savā īpašumā cirst kokus bez papildu saskaņošanas. “Šāda pieeja būtu jāīsteno arī pilsētās, ļaujot cilvēkam pašam lemt, vai viņa īpašumā esošais koks jāzāģē. Protams, šajā procesā jāatstāj dižkoki. Lai to nodrošinātu, būtu nepieciešami grozījumi likumdošanā,” teica ministrs.
Vienlaikus A. Krauze atzina, ka būs cilvēki, kuri iebildīs pret šādām izmaiņām un vēlēsies saglabāt līdzšinējo kārtību. Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers atbalsta ministra ierosinājumu, uzsverot, ka tas ievērojami atvieglos darba procesu, novēršot nevajadzīgu birokrātiju un resursu izšķērdēšanu, kas rodas, regulāri apsekojot katru koku.
Iesaka izmaiņas regulējumā
“KRK Vidzeme” pārstāvis vērsa ministra uzmanību uz vēl kādu likuma normu, kas būtu jāmaina. “Mūsu uzņēmums pārstrādā mazo, nekvalitatīvo koksni un sastopas ar problēmu – liels daudzums izejvielas alkšņa nāk no platībām, kas tiek atmežotas. Tas gan ir pretrunā ar Eiropas regulu par mežu izciršanu un degradāciju, kas paredz līdz minimumam samazināt tādu preču un produktu nonākšanu tirgū, kuri izraisa atmežošanu. Klienti, ogļu pircēji, uzdod jautājumus, vai šo regulu ievērojam. Sanāk, ka mūsu uzņēmums ir pretrunā ar šo regulu, jo mūsu izejviela ir tieši no platībām, kas tiek atmežotas, piemēram, lauksaimniecības zemēm, kas tiek tīrītas un atgrieztas lauksaimnieciskā apritē. No vienas puses mums jāievēro regula, bet no otras puses saņemam izejvielu, no kuras taisām pievienoto vērtību,” stāstīja pārstāvis. Viņš ierosināja, ka alksni varētu noteikt kā sugu, uz kuru atmežošanas noteikumi neattiektos.
Ministrs solīja rast risinājumu šai situācijai, uzsverot nepieciešamību sakārtot dokumentāciju. Viens no iespējamajiem risinājumiem būtu ieviest apliecinājumu vai izziņu, kas apliecina, ka konkrētais alksnis ir izaudzis lauksaimniecības zemē, nevis meža platībā, tādējādi izslēdzot to no regulas piemērošanas un novēršot pārpratumus saistībā ar atmežošanas prasībām.
Vai būt zosu medību limitam?
Alūksnes lauksaimnieki sarunā ar zemkopības ministru akcentēja arvien pieaugošo problēmu ar migrējošajām zosīm, kas pavasarī lielā skaitā apmetas uz lauka, radot ievērojamus postījumus sējumos. Lai gan šobrīd ar Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegtām atļaujām visā Latvijā līdz 15. maijam drīkst nomedīt 1000 zosu, sanākušie pauda viedokli, ka šāds limits ir nepietiekams un būtu jāatceļ vispār, jo postījumu apmērs esot lielāks nekā no grauzējiem. Ministrs apliecināja, ka problēma ir redzeslokā un notiek sarunas ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Tāpat tika apspriesta arī briežu populācijas kontroles problēma. A. Krauze atzina, ka ir uzsāktas diskusijas ar mednieku organizācijām par iespēju medīt briežus bez limita, ņemot vērā, ka to populācija pēdējos gados ir ievērojami augusi, – no aptuveni 20 tūkstošiem pirms 25 gadiem līdz pat 70 tūkstošiem šobrīd. Tomēr mednieku vidū valda dalīti viedokļi – daļa iebilst, uzskatot, ka bezlimita medības varētu mazināt ieinteresētību un trofeju kvalitāti. Diskusija turpinās, un noteikumi šobrīd ir izlikti sabiedriskai apspriešanai. Papildus tika norādīts arī uz problēmām ar citiem savvaļas dzīvniekiem – lāčiem un lūšiem, kuru populācija pieaug, radot postījumus saimniecībām. Ministrs aicināja visus gadījumus rūpīgi fiksēt lietotnē “Mednis”, lai uzkrātu objektīvus datus, nevis balstītos tikai uz subjektīviem stāstiem.
Bažas par mutes un nagu sērgu
Alūksnes novada lauksaimnieki, tiekoties ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, pauda bažas par mutes un nagu sērgu, kas jau konstatēta vairākās Eiropas valstīs un var kļūt par reālu draudu arī Latvijai. Īpaši satraukti ir gaļas lopu audzētāji, kuriem nav skaidrības par to, kā rīkoties šādas slimības gadījumā. Neskaidrība saglabājas arī pēc veterināro speciālistu sniegtās informācijas. “Visi līdzšinējie slimības gadījumi Eiropā bijuši ievesti no citām teritorijām, galvenokārt pārkāpjot biodrošības noteikumus – vai nu caur neatļautu transportu, vai cilvēku nolaidības dēļ. Galvenais profilakses pasākums ir stingra biodrošība: nepieļaut svešu transportlīdzekļu iekļūšanu saimniecībā un veikt regulāru tehnikas dezinfekciju. Šobrīd slimība konstatēta salīdzinoši tālu – Ungārijā un Slovākijā, taču, tai pietuvojoties Latvijai, būs jāievieš nopietni drošības pasākumi,” skaidroja ministrijas valsts sekretārs Ģ. Krūmiņš.
Lauksaimnieki saskaras ar nevienlīdzīgu situāciju attiecībā uz Krievijas izcelsmes minerālmēslu importu – kamēr Lietuva un citas valstis šos produktus ieved bez ievedmuitas, Latvijā tas nav iespējams. Rezultātā Latvijas zemnieki spiesti maksāt vairāk, lai gan minerālmēsli nonāk pie mums, apejot aizliegumus caur citām valstīm. Ja noteikumi netiek ievēroti vienoti visā Eiropas Savienībā, tad Latvija vienpusēji zaudē konkurētspēju. Zemkopības ministrs atzina, ka problēmas sakne ir Eiropas mēroga nevienlīdzīgā pieeja – nav noteiktas vienotas prakses. Viņš gan neslēpa savu nostāju – krieviem pārdot – jā, bet no viņiem pirkt nevajadzētu. Izskanēja viedoklis, ka Latvijai būtu jāizvairās no jebkāda atbalsta Krievijas ekonomikai, pat ja tas nozīmē augstākas izmaksas lauksaimniekiem.
Ierobežots eksports
“Smiltenes piens” valdes priekšsēdētājs Armands Kovaldins norādīja, ka jau gadu uzņēmumam ir apturēts eksports uz Azerbaidžānu, jo tranzīts caur Krieviju vairs nav iespējams. Kravas nogādāšana pa tiešo caur Krieviju izmaksātu aptuveni 3000 eiro, savukārt piegāde caur Turciju – jau 8000 līdz 9000 eiro, padarot eksportu nerentablu. “Divas kravas izdevās nogādāt, taču tas bija finansiāli neizdevīgi – turpināt eksportu šādos apstākļos nav iespējams,” atzina A. Kovaldins.
A. Krauze informēja, ka drīzumā plāno vizīti uz Azerbaidžānu, kur šo jautājumu varētu pārrunāt. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nekādas sarunas ar Krieviju nenotiek un nenotiks, tāpēc esošā situācija tuvākajā laikā nemainīsies. Daudzi citi uzņēmumi jau šobrīd ved savas kravas caur Turciju, neskatoties uz augstajām izmaksām. Tāpat izskanēja jautājums par PVN samazinājumu vietējo pārtikas produktu pārstrādātājiem. A. Krauze norādīja, ka šī iniciatīva atrodas Ekonomikas ministrijas pārziņā un Zemkopības ministrijai šobrīd nav detalizētas informācijas par tās virzību.
Vilcināšanās ar ciršanas apliecinājumiem
Mežsaimniecības nozares pārstāvis sūdzējās par Valsts meža dienesta vilcināšanos ar ciršanas apliecinājumu izsniegšanu, kas, pēc normatīviem, jāizdod 30 dienu laikā, taču praksē bieži vien šis process tiek vilkts līdz pēdējai dienai, pat ja mežzinim nav jāveic būtisks darbs. Problēma novērota vairākos reģionos, tostarp Alūksnē un Balvos. Ministrs skaidroja, ka Zemkopības ministrijā jau izdots rīkojums, ka uz vēstulēm jāatbild 15 dienu laikā, bet nākamais solis būtu likumdošanas grozījumi, nosakot, ka arī administratīvie akti valsts iestādēm jāpieņem 15 dienu laikā.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers norādīja, ka šī problēma ir sistemātiska un novērojama visā valstī. “Ir vairāki gadījumi, kad vēstule tiek izskatīta un atbilde sniegta tieši pēdējā termiņa dienā. Tas, manuprāt, liecina par attieksmi – ja likums atļauj vilkt laiku, tad daudzi to arī dara,” skaidroja Dz. Adlers. Viņš uzsver, ka jāmaina domāšana, un rosināja ieviest jau privātajā sektorā ierastu praksi – klienta novērtējumu pēc pakalpojuma saņemšanas. “Ja katra valsts vai pašvaldību iestāde saņemtu klientu vērtējumu, būtu iespējams redzēt, kur sistēma strādā labi un kur ir nepieciešamas izmaiņas,” norādīja Dz. Adlers. Pašvaldību starpā par šo tēmu ir notikušas diskusijas, taču vienprātības nav – ne visi piekrīt šāda risinājuma nepieciešamībai.
