Jelgavas novada Vircavas pagasta saimniecības “Dzērves” vārds daudziem ir pazīstams. Lielākoties cilvēki turp dodas vasaras otrajā pusē, kad siltumnīcās sārtojas tomāti, bet tagad saimniece Evita Gūtmane savu un vēl trīs tomātu audzētāju pieredzi apkopojusi grāmatā “Tomāts manā dārzā”. Tomātu ēra saimniecībā aizsākusies pirms vairākiem gadu desmitiem, kad abi ar vīru nolēmuši no Jelgavas pārcelties uz laukiem. Sākotnēji gan esot audzētas zemenes, bet drīz vien tās nomainījuši dažādu krāsu un garšu tomāti. Šogad saimniecībā “Dzērves” pirmie 350 tomātu stādi jau iestādīti siltumnīcā, bet vēl aptuveni 2000 stādiņu savu kārtu gaida kastītēs.

E. Gūtmane stāsta, ka šogad viņai ir ap septiņdesmit šķirnēm. Bet, par šķirņu izvēli runājot, saimniece atzīst, ka lielāko daļu nosaka viņas klienti. Nule kā izdotajā grāmatā “Tomāts manā dārzā” aprakstīta arī šķirņu izvēle. Kā skaidro autore, tās esot jāizvēlas atbilstoši garšas kārpiņām, siltumnīcas izmēriem, klimatiskajiem apstākļiem un arī izmantošanas mērķim. Viņas pieredze gan rāda, ka latvieši ir konservatīvi arī tomātu izvēlē. Tomēr katru gadu saimniece stāda arī jaunas šķirnes, jo, kā mēdz teikt, ja nepagaršosi, neuzzināsi.

Grāmatā autore padalījusies gan ar savām zināšanām, gan arī ar savām kādreiz pieļautajām kļūdām. Te apkopota pieredze tomātu sēšanā un piķēšanā un arī siltumnīcu izveidē, bez kurām tomātu audzēšana mūsu mainīgajos pavasaros praktiski nemaz neesot iespējama, jo tomāti ir siltummīļi. Ir arī recepšu nodaļa, kas iedvesmo gan gatavot tomātu ēdienus sezonā, gan koši un krāsaini tos paslēpt burciņās.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Jelgavā ir Senioru universitāte

Noslēgumam tuvojas ne tikai mācību gads skolās un augstskolās, bet arī Jelgavas Senioru universitātē, kas darbojas jau trešo mācību gadu. “Mūžu dzīvo un mūžu mācies” – tāda ir Senioru universitātes devīze. Senioru universitāte ir pasaulē zināma neformālās izglītības kustība, kas aizsākta Spānijā un kuras galvenais mērķis ir nodrošināt izglītības pieejamību senioriem. Jelgavas Senioru universitātē mācās 45 seniori.“Varam būt lepni, ka pārstāvam trešās paaudzes universitāšu saimi. Jau trešo mācību gadu krājam zināšanas un pieredzi valodu apguvē, datoru zinībās un prasmēs, veselīga dzīvesveida nodrošināšanā un radošās izpausmēs. Studenti ar lielu entuziasmu gatavo interesantus stāstījumus angļu valodā par dažādām tēmām. Gan angļu, gan portugāļu valodas pamata prasmes noderēs pieredzes apmaiņas brauciena laikā uz Portugāli, kā arī individuālajos ceļojumos uz ārvalstīm,” stāsta Jelgavas Senioru biedrības priekšsēdētāja un biedrības “Jelgavas Senioru universitāte” vadītāja Ilga Antuža.

Ikviena cilvēka dzīvē arvien vairāk ienāk internets un elektronisko rīku izmantošana, tādēļ studenti ar lielu aizrautību mācās e-adreses un e-paraksta lietošanas prasmi, iepazīst drošības rīkus un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, kā arī iespējamās negatīvās blaknes. Šajā mācību gadā novadītas vairākas izzinošas lekcijas un praktiskās mācības par veselības jautājumiem, psiholoģisko un emocionālo labsajūtu un fizisko aktivitāšu lomu veselīga dzīvesveida nodrošināšanai.

Mācības Jelgavas Senioru universitātē notiek četras dienas nedēļā no oktobra līdz maijam. Mācību gada beigās tiek izsniegta mācību grāmatiņa ar pasniedzēju parakstu un nodarbību apmeklējumu. Mācību apmeklējumam ir jābūt vismaz 80%. Mācību koordinators veic apmeklējumu uzskaiti, sagatavo un izsniedz mācību stundu grafiku nākamajam mēnesim.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Abinieku glābšanai trūkst brīvprātīgo

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau ceturto gadu īsteno kampaņu “Misija – krupis. Izglāb princi!”. Tajā brīvprātīgie tiek aicināti palīdzēt krupjiem līdz šim 51 apzinātā ceļa posmā, kur notiek krupju migrācija.

Citugad jau esam vēstījuši, ka Smiltenes novadā šādi krupju migrācijas punkti ir pie Brantu dzirnavu ezera un pie Mutulītes dīķa (Blomes pagastā). Šajos punktos joprojām tiek aicināti pieteikties brīvprātīgie.

Visvairāk migrācijas posmu fiksēts Vidzemē (24). “No visām apzinātajām abinieku pārvietošanās vietām, kur tiek iesaistīti brīvprātīgie, piecpadsmit punktos viņi vēl nav atsaukušies, tostarp šajos divos kartē atzīmētajos posmos Smiltenes novadā,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika un atklāj, ka iepriekšējos trīs gados arī šeit ir iesaistījušies brīvprātīgie. “Krupis ir lēns rāpotājs. Pēc pamošanās pavasarī tas apsilst saulē, paēd un dodas no ziemošanas vietas uz nārsta vietu, savu dzimto ūdenstilpi, turpināt dzimtu. Ja starp ziemošanas vietu un ūdenstilpi ir satiksmes ceļš, tas noteikti jāšķērso. Taču vidēja izmēra ceļa šķērsošana krupim aizņem pat 15 minūtes, bet, redzot auto, tas sastingst nevis izvairās no auto, tādējādi pakļaujot sevi vēl lielākām nāves briesmām. Tieši tādēļ pavasaros līdzās ūdenstilpēm bieži redzam vienuviet tik daudz sabrauktu krupju,” atgādina I. Reinika.

Viņa pati iesaistās krupju glābšanas kampaņā Siguldas novadā un pastāsta, ka galvenie glābšanas darbi norit diennakts tumšajā laikā – starp pulksten 21 un 23. “Es krupjus glābju gar Gaujas malu noteiktās vakara stundās. Katrā punktā tas mēdz būt atšķirīgs laiks. Šeit krupju lielākā intensitāte ir pēc desmitiem vakarā. Paskaitīju, ka vakara gaitā tie ir aptuveni 20 abinieki, kuriem varēju palīdzēt droši nokļūt ceļa otrā pusē. Kas nepieciešams misijas īstenošanai? Kā jau teicu, dažas vakara stundas, tīri cimdi, spainis, atstarojoša veste un lukturis. Kopumā ar iedzīvotāju atsaucību šobrīd Latvijā apzināts 51 krupju migrācijai bīstams ceļu posms, kur iespējama brīvprātīgo palīdzība.”

Kampaņā aicināts iesaistīties ikviens, kas savā ceļā redz krupi ceļmalā. Palīdzēt krupim ir pavisam vienkārši – tas jāņem aiz padusēm un jāpārnes ceļa otrā pusē.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Zemgalē gada labākā darba devēja titulu saglabā AS “Virši-A”

Svinīgā ceremonijā četrpadsmito reizi sveikti un apbalvoti aptaujas “TOP darba devējs” uzvarētāji – aizvadītā gada Latvijā labākās un iekārojamākās darbavietas.

AS “Virši-A” otro gadu pēc kārtas saglabā līdera pozīciju kā populārākais darba devējs Zemgalē, liecina “TOP darba devējs 2024” aptaujas rezultāti. Šogad aptaujā piedalījās rekordliels respondentu skaits — vairāk nekā 18 000 darba ņēmēju no visas Latvijas, no kuriem gandrīz 7400 respondentu noteica Zemgales reģiona populārākās un iekārotākās darbavietas.

Kopumā labākai un populārākai darbavietai Zemgalē darba ņēmēji nominēja un balsoja par vairāk nekā 80 piedāvātajiem uzņēmumiem. Par labāko desmitnieku balsis atdevuši vairāk nekā 70 % šīs kategorijas respondentu. Titulu “TOP darba devējs 2024 Zemgalē’’ otro gadu pēc kārtas izdevās saglabāt AS “Virši-A”, par kuriem balsoja turpat katrs piektais šīs kategorijas respondents. Otro vietu izdevās noturēt AS “Dobeles dzirnavnieks”, bet trešajā vietā ierindojas AS “Balticovo”.

Laikraksts “Staburags”

Stāmerienas pilī – jauno dramaturgu lugu lasījumi

Stāmerienas pilī 27. aprīlī pulksten 16 notiks jauno dramaturgu lugu lasījumi “Viņš. Viņa. Satikšanās. Stāsti no Stāmerienas”.

Jauno dramaturgu Didža Ruicēna, Mariannas Stasivas un Elzas Vildaus lugas radītas, iedvesmojoties no Stāmerienas un Kalnienas iedzīvotāju stāstiem, kas apkopoti dzīvesstāstu intervijās 2024. gada vasarā. Tagad skatītājiem būs iespēja pieredzēt lugas lasījumu formātā Latvijas Kultūras akadēmijas jauno aktieru un režisoru izpildījumā. Par to informē Stāmerienas pils projektu vadītāja Anita Birzniece.

Sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju jau no 2023. gada vasaras aizsākti “dzīvo stāstu” projekti, kuros vietējie iedzīvotāji pētniekiem dalās ar saviem dzīves stāstiem, kas vēlāk pārtop mākslinieciskās jaunrades darbos. “Lasījumu formāts dod iespēju skatītājiem detalizēti iepazīties ar lugas tēliem un situācijām vēl pirms skatuves iestudējuma ar kostīmiem un scenogrāfiju,” skaidro A.Birzniece.

Trīs lugu lasījumus Stāmerienas pilī veidos Latvijas kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera un režijas mākslas 4. kursa studenti: Agate Marija Bukša, Polina Čerņenoka, Santa Breikša, Olafs Putrālis, Aleksandrs Bricis, Velta Birze un Rodrigo Struka. Gaismu mākslinieks – Mikus Svikulis.

Pasākums top ar Latvijas Kultūras akadēmijas, Gulbenes novada pašvaldības un Stāmerienas pils atbalstu. Ieeja pasākumā – brīva.

Laikraksts “Dzirkstele”