Alūksnes Dabas muzejā atvērta jauna ekspozīcija “Mūsu dažādās pasaules”. Tajā izvietota gliemežu un gliemeņu, minerālu un kukaiņu kolekcija, bet mikroskopā var skatīt ķērpju sugas.
Alūksnes Dabas muzejā atvērta jauna ekspozīcija “Mūsu dažādās pasaules”. Tajā izvietota gliemežu un gliemeņu, minerālu un kukaiņu kolekcija, bet mikroskopā var skatīt ķērpju sugas.
“Galvenais akcents ir likts uz gliemežiem un gliemenēm. Tās ir ne tikai no Latvijas, bet arī no tālām zemēm. Stendos ir redzamas gliemežu formas un krāsas, kas ir ļoti daudzveidīgas. Atsevišķi ir mūsu valsts mežos un ūdeņos dzīvojošie gliemeži un gliemenes, bet visbagātākā ar tiem ir tropiskā josla. Mureksu grupas gliemežu formas ir ļoti savdabīgas, dažs izskatās kā zivs asaka,” stāsta Dabas muzeja vadītājs Aldis Verners.
Latvijā ir sastopami vairāk nekā 140 sauszemes gliemeži, izstādē no tiem ir apmēram trešā daļa. Retums ir birztalu vīngliemezis. Zināmas tikai dažas vietas, kur to var redzēt dabā. Alūksnes rajonā dzīvo vārpstiņgliemeži, no kuriem dažas sugas ir aizsargājamas. “Ekspozīcijā skatāma mūsu izcilā pērļgliemene. Tā sastopama Cēsu un Valkas rajona dažās mazajās upītēs, kā arī Alūksnes rajona Pededzes upē. Tās pastāvēšana ir apdraudēta. Pededzē esmu atradis tikai lielās gliemenes, bet mazo tur nav. Tas nozīmē, ka nenotiek gliemenes vairošanās,” skaidro A.Verners. Pirms 150 gadiem pērļgliemene bija ļoti izplatīta. Krievijas cara galms te rīkojis pērļu zveju, jo pērles izmantoja rotu darināšanai. Tagad Latvijā ir tikai daži tūkstoši šo gliemeņu. Pērli var atrast vienā no tūkstoš gliemenēm, jo tās veidošanos izraisa smilšu graudiņa vai cita svešķermeņa iekļūšana starp gliemenes mantijas krokām.
Ekspozīcijā ir slavenais grieķu gliemežvāka rags. Mitoloģijā stāstīts, ka to kā sazināšanās līdzekli izmantojuši dievi. Salu iedzīvotājiem tas joprojām kalpo šim mērķim. Pūšot gliemežvāka ragā, rodas skaņa, kas dzirdama kilometriem tālu. “Cilvēkus vienmēr ir saistījuši cipri jeb porcelāna gliemeži. Pirms vairākiem tūkstošiem gadu cipri – monētas gliemežvākus izmantoja naudas vietā. Tos varēja sabērt kabatā un doties uz tirgu, jo tie ir sīki. Tagad no gliemežvākiem darina dažādas greznuma un rotaslietas, kā arī floristikas darbos,” atklāj A.Verners Filipīnās sastopamie konusgliemeži ir indīgi. Ir gadījumi, kad saskare ar tiem beidzas letāli.
Izstādes ekspozīciju veido Alda Vernera kolekcijas. Tās radušās apmēram 40 gados. Izstādē redzamas vairāk nekā 350 sugas no jūrām un apmēram 40 sugas no Latvijas. “Visvairāk eksponātu ir no Filipīnu novada, jo tur ir gliemežu paradīze. Tur mīt vairāk nekā 35 tūkstoši sugu. Gliemeži nedzīvo ilgi, bet viņu mājas jeb čaula paliek. To var iegūt kolekcijai,” akcentē A.Verners.
