Saeima ceturtdien neatbalstīja opozīcijā esošo partiju ierosinājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25 līdz 15 procentiem.
Saeima ceturtdien neatbalstīja opozīcijā esošo partiju ierosinājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25 līdz 15 procentiem. Tas nozīmē, ka arī tos pārdesmit latus vairāk algas dienā nesaņems tie, kas noteikti nav mūsu tautas turīgākā daļa, tieši tie, kuriem arī pārdesmit lati ir atspaids šajā inflācijas nebeidzamajā skrējienā. Godīgi sakot – nožēlojami. Es nezinu, vai valdību tiešām neuztrauc, ka valstī var sākties nebeidzami streiki, jo streikos visi. Tā teikt, viens akmens no klints krizdams, paraus līdzi sev citus.
Un viens šāds akmens var kļūt jaunās elektrības cenas jeb, smalki nodēvējot, “Latvenergo” jaunais tarifu projekts. Projektā esot vairāki iespējamie varianti, no kuriem viens paredz tarifu izmaiņas jau ar nākamo gadu. “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs pagaidām neatklāj, kāds ir projektā paredzēts elektroenerģijas tarifu pieaugums, vien mierina, ka tas būšot viencipara skaitlis, tātad – no 1 līdz 10 procentiem.
Jā, te nu vietā jau par latviešu sakāmvārdu kļuvušais teiciens: viss kā Eiropā, izņemot algas. Kādreiz cilvēki to teica ar dziļām nopūtām: kur tad nu mums līdzināties viņiem tur, Eiropā! Taču tagad laiki ir mainījušies un cilvēki iziet ielās, lai protestētu pret savu nabadzību. Mainījusies ir cilvēku domāšana, jo galu galā mēs taču esam šīs pašas Eiropas pilsoņi un arī gribam dzīvot Eiropas pilsoņa cienīgu dzīvi. Un nevis kaut kad, bet tūliņ! Valdības atrunāšanās, ka darīts, cik iespējams, un vairāk valsts nevar atļauties tērēt sociālām vajadzībām, vairs nav arguments. Pieļauju, ka varbūt arī darīts nav maz. Taču nedomāju, ka tāda attaisnošanās dos rezultātus, un to jau var redzēt pēc piketētājiem pie Saeimas nama. Diemžēl nav jau tās ticības ne politiķu vārdiem, ne darbiem, jo skandāli par valsts līdzekļu izšķērdēšanu ar dažādu laika intervālu seko cits citam. Tad neizbēgami rodas jautājums, kādēļ gan kādam skolotājam, policistam vai vēl kādam vienkāršā darba darītājam jābūt muļķim un jāgaida uz labākiem laikiem, ja ministriju līmeņos tiek šķērdēts uz nebēdu, bet beigu beigās neviens par to neatbild. Valdības mainās, bet miljoni kā zuduši, tā zūd.
