Nu jau var teikt, ka labības pļauja Mālupes pagasta zemnieku saimniecībā “Dzirnavu – 8” būs pabeigta. Pagājušajā nedēļā vēl bija atlikuši 60 hektāri rapša, kas sēti pēdējie.
Nu jau var teikt, ka labības pļauja Mālupes pagasta zemnieku saimniecībā “Dzirnavu – 8” būs pabeigta. Pagājušajā nedēļā vēl bija atlikuši 60 hektāri rapša, kas sēti pēdējie. Turpinās kartupeļu lasīšana.
“Rapsis bija iesēts 260 hektāros, graudaugi – 485 hektāros. Ziemāji nebija sadīguši vārpās, jo paspējām nokult, tāpēc kvalitāte ir laba visiem graudiem. Diemžēl pieņēmēji “Kesko Agro Latvia” Rēzeknē izveidojuši savdabīgu sistēmu – divas kravas atzīst par pārtikas graudiem, bet trešo vērtē kā lopbarības graudus. Ja tos nodotu “Rēzeknes dzirnavniekam”, tad visi būtu pārtikas. Pagājušajā gadā bija sadīguši asni, bet visus graudus pieņēma pārtikai. Laika apstākļi bija vēl sliktāki nekā šoruden. Tad bez kaltēšanas graudus nebija iespējams nodot, bet tagad gandrīz nemaz nevajadzēja vest uz kalti. Žāvējam tikai sēklas graudus,” secina saimniecības īpašnieks Mārtiņš Augstkalnietis.
Par pārtikas graudu tonnu maksā 74 latus, bet par lopbarības graudu tonnu – 58 latus. Starpība ir liela, tāpēc pieņēmēji ir ieinteresēti noteikt sliktāku kvalitāti. To apliecina dažādi vērtēts piejaukums graudiem – no 3,5 līdz 6,8 procentiem. Zemniekiem nākas pierādīt savu taisnību, lai piejaukumā neieskaitītu arī rapša sēklas.
Pēc rapša bagāts
kviešu birums
“Ir jāaudzē viss: rapsis, graudi, kartupeļi un ilggadīgie zālāji, jo tad var ievērot augu seku. Pēc rapša sējumiem citas kultūras aug krietni labāk. Tas ir labs priekšaugs,” ir pārliecināts M.Augstkalnietis. Pagājušajā gadā rapsis bija gandrīz 50 hektāru platībā. Pēc tā nokulšanas iesēja ziemas kviešus, kas deva bagātu graudu birumu – 4,5 tonnas no hektāra. Rudzu raža ir četras tonnas no hektāra.
Zemnieks atzīst, ka laba ir arī pirmo sēto miežu raža – četras līdz piecas tonnas no hektāra. Tiesa, pēdējie sētie lauki “velk uz leju”. “Visi sūdzas, ka šoruden nav rapša ražas. Mums nav iemesla žēloties. Domāju, ka vidēji būs vismaz 2,5 tonnas no hektāra. Bijā lauki, kur iekūla vairāk nekā trīs tonnas no hektāra. Tā ir laba raža,” spriež M.Augstkalnietis. Pēc lietus, kad ziemas rapša pākstis izkalta, tās atsprāga vaļā un lielākā daļa sēklu izbira.
Miglo pret nezālēm
un slimībām
Viņš rēķina, ka arī kartupeļi būs vismaz 300 centneri no hektāra. Saimniecība audzē trīs šķirnes: “Solists”, “Valise”, “Mollis”. Viena ir agra, un divas – vidēji agras pārtikas kartupeļu šķirnes. Pēc tām ir pieprasījums Rīgas un Alūksnes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.
“Pašlaik vēl iepērk par 15 santīmiem kilogramā. Grūti prognozēt, kā būs turpmāk. Mālupes pagastā visiem kartupeļu audzētājiem ir laba raža, bet citur nav apmierināti,” saka zemnieks. Viņš atzīst, ka ražu nodrošina agrotehnika – viss ir izdarīts laikā. Kartupeļi ir migloti pret nezālēm, lakstu puvi un Kolorado vabolēm. Lietavas veicināja strauju augšanu, tāpēc sausākā zemē bumbuļi ir plaisājuši.
Katru gadu palielina sējumu platības
Par peļņu ir grūti runāt, jo visi līdzekļi ir jāiegulda ražošanā. Vispirms ir jāsakopj desmitiem gadu aizaugušās zemes. Tur jāgāž iekšā “ķīmija”, jo bez tās nekas neizaugs.
“Mūsu saimniecība katru gadu palielina apsaimniekojamās platības. Sākām ar 50 hektāriem, bet tagad ir vairāk nekā 800 hektāri. Šogad apgūti apmēram 90 hektāri. Izcirtām krūmus, sadedzinājām, apstrādājām zemi, iesējām graudus, un tagad tur ir sadīguši kvieši un rapsis. Zemi izmantojam ne tikai Mālupes, bet arī Malienas pagastā. Domājam vēl paplašināt līdz 1000 hektāriem,” stāsta Mārtiņš.
Nākamajā gadā ziemas rapsis būs jākuļ par 70 hektāriem vairāk. Toties mazāk sēs tritikāli un rudzus.
