Cik stiprs ir cilvēks, tik stipra zināmā mērā ir arī viņa ģimene. Protams, ar to domājot tikai savienību starp sievieti un vīrieti.
Cik stiprs ir cilvēks, tik stipra zināmā mērā ir arī viņa ģimene. Protams, ar to domājot tikai savienību starp sievieti un vīrieti. Par laimi, to nolēmusi stiprināt mūsu valdība, jo deputāti sagatavojuši grozījumus Satversmē – tajos vēlas noteikt, ka valsts aizsargā šādu savienību, tajā dzimušos bērnus un viņu tiesības. Līdz šim tajos nebija konkretizēts, ka laulība nozīmē tikai pretēju dzimumu savienību. Vai juridiski apstiprināta kopdzīve dara to stabilāku, mierīgāku un sakārtotāku? Daudzi saka, ka neredz tam atšķirību, citi nepieļauj alternatīvu, ar to domājot ilgstošu civillaulību. Protams, ģimenes stiprums nevar balstīties uz valsts iestādē izsniegtu dokumentu, bet gan uz savstarpējām attiecībām, ko katrs veido pēc saviem ieskatiem un kopj.
Dievs pasauli ir iekārtojis, ka tajā sieviete ir radīta, lai viņai blakus būtu vīrietis un otrādi. Nevar liekuļot un teikt, ka vīrietis nevēlas ģimenes pavardu, bērnus un lai viņu mājās sagaida ar siltām vakariņām. Ja tas būs, tad viņam gribēsies tajā šūniņā atgriezties un iekūņoties. Jebkurš cilvēks alkst pēc mīlestības. Nesen interneta portālā lasīju, ka vīrietis izvēlas nevis sievieti, bet gan dzīvesveidu, kāds viņam būs, esot kopā ar šo sievieti. Parasti pēc vecmodīgiem uzskatiem bijis tā, ka vīrietis ir pirmais, kas izvēlas sievieti, nevis sieviete – vīrieti. Tomēr ar laiku mode mainās – šodien ir sievietes, kas nolūko vīrieti un viņu, vienkārši sakot, savāc.
Lai vai kā, bet atrasts sev tuvs un mīļš cilvēks nenozīmē, ka kopdzīvē ar viņu viss būs labi. Lai pieslīpētos viens otram, rastu kompromisu, ir vajadzīgs laiks. Pārbaudīt, vai cilvēki to spēj un ir tam gatavi, vislabāk var, diendienā esot kopā. Tad kļūs skaidrs, vai viņi ir radīti viens otram. Domāju, ka katrā ģimenē cilvēki paši izlemj, vai viņus apmierina lomu sadalījums pa vecam – sieva mazgā, šmorē un audzina bērnus, vai šīs lomas dala pēc mūsdienīgiem principiem – gatavo tas, kuram ir laiks, veļu mazgā automāts, bet naudu, iespējams, vairāk pelna sieviete.
Grūti pateikt, kurās ģimenēs ir vairāk problēmu, taču tās ir. Un to nav mazums. Ir cilvēki, kas, nonākuši izmisumā, ar televīzijas starpniecību cer rast tām risinājumu, uzrunājot dažādus speciālistus. Viņi mēģina analizēt, lai cilvēkam būtu kaut niecīgākais salmiņš, pie kā pieķerties. Cik tas būtu viegli – tev pasaka recepti, ko darīt, tas notiek, un viss dzīvē nokārtojas. Taču tā nemēdz būt. Reizēm, to dzirdot, jāšausminās – ar kādām problēmām cilvēkam tik nenāk saskarties! Diemžēl galīgais lēmums ir jāpieņem pašam kļūdoties un svārstoties. Nereti saka, ka ģimenēs trūkums ir tas, ka cilvēki neprot par visu izrunāties. Tas acīmredzot ir jāmācās.
