Pašlaik Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī pilnā sparā zied dāliju ekspozīcija. Pavisam kolekcijā ir vairāk nekā 150 dāliju šķirnes.
Pašlaik Nacionālajā botāniskajā dārzā (NBD) Salaspilī pilnā sparā zied dāliju ekspozīcija. Pavisam kolekcijā ir vairāk nekā 150 dāliju šķirnes.
Savvaļā dālijas aug Centrālamerikas kalnos, kur var sasniegt pat 6metru augstumu. Dzimtenē tās gadsimtiem ilgi izmantotas ne tik daudz kā dekoratīvas puķes, bet daudz praktiskākām vajadzībām. Dāliju gumi satur polisaharīdu – inulīnu (cietei līdzīga viela). Centrālamerikā dāliju gumus izmanto pārtikā un pat cukurrūpniecībā. Literatūrā sastopamas ziņas arī par dāliju ziedu izmantošanu salātiem. Dāliju garos dobos stublājus acteki esot lietojuši pat kā ūdensvada caurules.
Pirmo reizi Eiropā (Madrides botāniskajā dārzā Spānijā) dālijas ieveda 1789.gadā no Meksikas. Madrides botāniskā dārza direktors Kavaniljess, aprakstot jauno augu, to nosauca par “Dahlia”, tā godinot mirušo zviedru botāniķi un Linneja skolnieku Andersu Dālu (1751-1789). Pēc vairākiem gadiem vācu dabas pētnieks Vildenovs par godu 1802.gadā mirušajam Pēterburgas profesoram Dr.Georgam ģinti nosauca par Georginu. Tā puķe ieguva otru nosaukumu. Kopš tā laika augs tiek saukts abos nosaukumos. Arī Latvijā dālijas (tā būtu pareizi jāsauc) tiek sauktas gan par dālijām, gan ģeorģīnēm, gan jorģīnēm un jurginēm. Lieli nopelni šīs kultūras popularizēšanā un ieviešanā Latvijā un tolaik arī visā cariskajā Krievijā ir Rīgas dārzniekam J.Cigram.
Ilgstošas selekcijas rezultātā izveidoti vairāki tūkstoši dāliju šķirņu un, lai viestu lielāku skaidrību šajā daudzveidībā, dālijas pēc ziedu formas iedala vairākās grupās: klajās (vienkāršās), puskuplās, kuplās, krizantēmu, šķeltziedu, pomponu, lodveida, platziedu, kaktusu un platziedu – kaktusu dālijas. Vairākus desmitus jaunu šķirņu ir izveidojuši arī latviešu selekcionāri.
Savukārt 17.septembrī NBD notiks rudens gadatirgus, kurā tiek aicināti piedalīties stādu audzētāji un citas dārzkopības vai ar dārzkopību saistītas produkcijas ražotāji.
