Šovasar par Latvijas vēsturē pretrunīgi vērtētiem jautājumiem diskutēja kursos Cēsīs un ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu.
Šovasar par Latvijas vēsturē pretrunīgi vērtētiem jautājumiem diskutēja kursos Cēsīs un ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu. Viņa uzsvēra, ka lielāka uzmanība jāpievērš pilsoniskas sabiedrības veidošanai Latvijā.
“Oktobrī sāksies rajona vēstures skolotāju kursi. Tajos lekcijas lasīs mūsu pedagogi, kas ir labi profesionāļi gan kultūras vēsturē, gan novadpētniecībā, gan darbā ar avotiem un muzejiem. Pieaicināsim Balvu rajona vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāju Irēnu Šaicāni. Viņa ir izdevusi grāmatu par novadpētniecību, tāpēc varēs dalīties pieredzē. Iepazīsimies ar Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja fondu materiāliem. Runāsim par jaunākās metodikas paņēmieniem, kādus skolotāji varētu izmantot mācību stundās,” stāsta Alūksnes rajona vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Anna Pušpure.
Alūksnes pusē ir bagāta kultūras vēsture, tāpēc vairāku lektoru stāstījums atgādinās un liks paraudzīties no jauna uz Api, Gaujienu, Trapeni. Skolu mācību programmās apmēram līdzīgās daļās ir ietverta Latvijas, Pasaules un Eiropas valstu vēsture. Protams, māca arī novada un pilsētas vai pagasta vēsturi, saistot to ar Latvijas un Pasaules vēsturi. Pagājušajā mācību gadā 9.klašu audzēkņi kārtoja eksāmenu Latvijas vēsturē. Rezultāti rāda, ka ir izpildītas pamatprasības priekšmeta apguvē. Vidusskolu absolventiem vēstures zināšanas ir bijušas labākas nekā 2003./2004.mācību gadā.
“Ir pietiekami daudz skolēnu, kas kārtojuši B un C līmeņa eksāmenu. Tas liecina par labu vēstures izpratni,” secina A.Pušpure. Viņa uzsver, ka krievu, baltkrievu un ukraiņu jaunieši vēlas vairāk uzzināt par pretrunīgi vērtētiem jautājumiem Latvijas vēsturē.
Vēsturnieku biedrība un Okupācijas muzejs papildina mācību grāmatas ar materiāliem par dažādām tēmām. Tie tāpat kā informācija interneta portālos bagātina un papildina zināšanas vēsturē. Drīzumā skolās saņems bezmaksas metodiskos materiālus par Eiropas Savienību un holokaustu. Vēstures skolotāji vēlas papildināt zināšanas un vērtējumu par nāciju, tās veidošanās ceļiem, par latviešu leģiona pretrunīgo vērtējumu un Latvijas ārpolitiku 1920. – 1930.gados. Ir publicēti dažādi viedokļi, bet tie nav apkopoti un analizēti.
