Sākumskolēni neļauj skolotājam “atslābt”

Šodien – Skolotāju diena, kad ir īpaša iespēja pateikties saviem pedagogiem, kuri mūsu dzīves ceļā ielikuši ko svarīgu un nozīmīgu. Alūksnes vidusskolas skolotāja Solvita Ozoliņa šajā profesijā strādā jau 24 gadus. Skolotāja sevī apvieno vitalitāti un stabilitāti, spējot būt gan aktīva un radoša, gan saglabāt iekšējo mieru rosīgajā skolas ikdienā. Šobrīd viņa ir 2. klases audzinātāja Alūksnes vidusskolā, kā arī pasniedz matemātiku 1.- 3. klašu skolēniem. Skolotājas ikdiena ir daudzpusīga, dinamiska un piepildīta ar dažādiem uzdevumiem, kas prasa gan pedagoģiskās prasmes, gan emocionālo inteliģenci un spēju pielāgoties tik mainīgajai videi.

Alūksni par savu pilsētu skolotāja Solvita Ozoliņa sauc jau desmito gadu. “Esmu dzimusi Trapenē, līdz 9. klasei mācījos Trapenes pamatskolā. Manas bērnības atmiņas ir ļoti spilgtas un piesātinātas, tās saistās ar īpašiem cilvēkiem, manu ģimeni, dažādiem notikumiem, kas rada siltumu un nostalģiju,” sarunu uzsāk skolotāja. Vidusskolas gadi aizritējuši Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā, studiju gadi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, kur iegūts maģistra grāds pedagoģijā. Paralēli studijām viņa uzsāka darbu divās skolās – Zeltiņos un Ilzenē. “2001. gada septembrī sāku strādāt Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā, bet 2004. gadā man piedāvāja darbu Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolā. Uzreiz piekritu, jo tobrīd Gaujienā bija mana dzīves vieta,” atceras S. Ozoliņa, kura Gaujienā nostrādāja 10 gadus. Tur mācījusi gan sākumskolas, gan pamatskolas un vidusskolas vecuma bērniem informātiku.