Arodbiedrība: no savām prasībām par algām neatkāpsies. Jauno mācību gadu pedagogi spiesti sagaidīt ar vilšanos – darba algas valdība nolēmusi paaugstināt tikai ar nākamā gada janvāri par 20 latiem un vēl par 20 latiem ar 1.septembri.
Arodbiedrība: no savām prasībām par algām neatkāpsies.
Jauno mācību gadu pedagogi spiesti sagaidīt ar vilšanos – darba algas valdība nolēmusi paaugstināt tikai ar nākamā gada janvāri par 20 latiem un vēl par 20 latiem ar 1.septembri.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi turpināt cīnīties par algu paaugstinājumu par 60 latiem ar 1.janvāri, jo šogad tās palika nemainīgas. 6.septembrī plānots rīkot piketu pie Ministru kabineta, uz kuru no Alūksnes rajona dosies vairāk nekā 40 pedagogu.
“Algu problēma nemaz netiek risināta, tāpēc uz piketu aicināsim visu Alūksnes rajona izglītības iestāžu pārstāvjus. Septembrī būs arī citas aktivitātes – tiksimies ar Finanšu ministriju, Ministru kabineta pārstāvjiem, bet oktobrī paredzēts organizēt plašāku akciju – skolotāju, vecāku un pašvaldību pārstāvju sapulci, kurā savas domas paudīs sabiedrība,” uzsver LIZDA Alūksnes rajona padomes priekšsēdētāja Laima Aigare.
LIZDA izteikusi priekšlikumu, lai ar septembri algas palielina par 40 latiem, bet, ja tas nav iespējams, tad ar janvāri – par 60 latiem. “Mēs no savām prasībām neatkāpjamies. Daudzi mūs kaunina, ka algas skolotājiem nav jāpaaugstina. Tomēr jāņem vērā, ka pedagogiem vajadzīgas vairākas augstākās izglītības, viņiem ir noteiktas augstas prasības,” bilst viņa.
Gaujienas speciālās internātpamatskolas direktore Mudīte Reigase uzskata, ka tieši zemo algu dēļ uz skolu nenāk strādāt jauni cilvēki. “Pie mums divas skolotājas, kas ieguva augstāko izglītību, gadu nostrādāja un aizbrauca strādāt uz ārzemēm. Tas ir nožēlojami, ka skolotāja alga nav adekvāta ieguldītajam darbam,” secina viņa. M.Reigase uzskata, ka Latvijā cilvēks, kam ir mazāka atbildība, saņem lielāku algu, bet tas, kam ir lielāka atbildība, – mazāku. “Valdība neapzinās, ko šodien nozīmē skola. Tā atšķiras, kāda tā bija pirms pieciem gadiem,” saka viņa.
Annas pamatskolas skolotāja Inese Skudra ir neizpratnē, kāpēc valdība nenovērtē pedagogu sūtību.
“Bieži esmu par to domājusi. Jebkurš taču savā ģimenē esam ieinteresēti, lai bērni iegūtu izglītību, sūtām bērnus mācīties uz privātām un elitārām skolām. Tie, kas palīdz iegūt izglītību, tiek aizmirsti,” bilst viņa. Par sasāpējušo algu jautājumu rajona pedagogi sprieda arī sanāksmē, kurā viņi tradicionāli tiekas pirms jaunā mācību gada sākuma.
Izglītības valsts inspektors Alūksnes rajonā Staņislavs Vanags (turpmāk Izglītības valsts inspekcijas reģionālo centru vadības un koordinācijas departamenta Austrumvidzemes centra galvenais valsts inspektors) sanāksmē pastāstīja, ka Izglītības valsts inspekcijā notikusi reorganizācija. Turpmāk skolās pārbaudes veiks nevis viens izglītības inspektors, bet divi izglītības inspektori. S.Vanaga kompetencē būs Alūksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajons.
Pedagogi uzzināja arī par Vidzemes attīstības aģentūras izstrādātā projekta e – Vidzeme īstenojumu, kas paredz interneta pieslēgumu skolās un bibliotēkās. Pasākumā ar Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres pateicību sumināja rajona izglītības iestāžu pašdarbības kolektīvus, kas piedalījušies Dziesmu un deju svētkos.
