Jāizmanto visas iespējas laistīšanai un mitruma saglabāšanai. Labi apkopts dārzs ir izturīgāks pret sausumu. Jātīra lauki no nezālēm, jo nezāles patērē ļoti daudz ūdens.
Jāizmanto visas iespējas laistīšanai un mitruma saglabāšanai. Labi apkopts dārzs ir izturīgāks pret sausumu.
Jātīra lauki no nezālēm, jo nezāles patērē ļoti daudz ūdens. Rušināšanu sauc arī par sauso laistīšanu, jo regulāri augsnes virskārtā tiek izjaukti kapilāri, caur kuriem iztvaiko daudz ūdens. Veseli augi bez slimībām un kaitēkļiem arī labāk iztur karstumu un sausumu. Optimāls mēslojums arī paaugstina dārzeņu sausumizturību.
Dārzeņu laukos
Visi kāposti ūdeni tērē daudz un izmanto neekonomiski, prasa mitru augsni. Sarkanās bietes labi uzņem ūdeni un intensīvi to izmanto. Burkāni labi uzņem ūdeni un ekonomiski to izmanto. Sīpoli ūdeni uzņem slikti, bet ekonomiski to izmanto. Gurķi slikti uzņem ūdeni un neekonomiski to izmanto, bet tomāti pilnīgi pretēji. Pēc mitruma visprasīgākie ir kāposti, salāti, spināti, redīsi, dilles, kāļi, rāceņi, rutki. Prasīgi ir gurķi, sīpoli, tomāti, paprika, baklažāni. Mitrumu mazprasīgi ir burkāni, pētersīļi, zirņi, sarkanās bietes, kartupeļi, rabarberi, mārrutki, spargeļi. Sausumizturīgi ir ķirbji, kabači, patisoni.
Saulainais laiks ir samazinājis lakstu puves puves izplatību, lai gan visu var sabojāt īslaicīgs lietus. Karstais laiks sekmē sausplankumainības izplatību, agresīva kļūst lakstu puves stublāju forma.
Svētdien un pirmdien vēl izstāda kolrābjus un var sēt arī dēstiem, jo tiem ir īss veģetācijas periods. Sēj arī skābenes. Kāpostu laukos strauji palielinās kāposta balteņu taureņu lidošana, sācies oliņu dēšanas periods. Pēc novāktiem agrajiem kartupeļiem, zirņiem var izstādīt salātus. Pēdējā jūlija nedēļā no pirmdienas līdz trešdienai var sēt spinātus. Sadala un pārstāda 4 līdz 6 gadus vecos rabarberu cerus. Katrai daļai ir jābūt vismaz 1 vai 2 pumpuriem. Turpina sēt dilles. Jūlija pēdējās dienās sēj rudens ražai piemērotās redīsu šķirnes, dažādus salātus.
Siltumnīcās
Īpaša uzmanība jāpievērš ventilācijai un laistīšanai. Ja nepieciešams, atjauno jumtu balsinājumu. Gurķiem sācies lielākās ražas laiks, jāvāc katru dienu, lielāki augļi ļoti bremzē mazo augļaizmetņu nobriešanu. Gurķi ļoti jāuzmana no tīklērces, tiem noteikti vairākas reizes dienā ir nepieciešami ūdens smidzinājumi temperatūras pazemināšanai. Gurķu galotnes bojā arī tripsis.
Augļu un ogu dārzos
Veciem apzāģētiem kokiem izgriež liekos ūdenszarus. Tur, kur ir laba ābolu raža, zari nav speciāli jāatliec, jo āboli noliec zaru ar labu svaru. Nedēļas sākumā uzreiz pēc ražas novākšanas apkopj zemenes, likvidē lielās nezāles. Dod fosfora un kālija mēslojumu, nedaudz arī slāpekli. Ja zemeņu lapas ir klātas ar plankumainībām un ir kaitēkļu klātbūne, tad vajag nogriezt vecās lapas (jāsadedzina). Platību pēc tam ir vēlams laistīt. Bioloģiskie audzētāji dod kompostu. Ja stādus neizmanto, izgriež stīgas. Klāt arī acošanas laiks ķiršiem, plūmēm. Ja ir izaudzēti labi potcelmi vai tie ir iepirkti, tad 28.jūlijā ir labs brīdis to darīt. Sekmīgai acošanai nepieciešams ass potnazis, potcelms, kam atlec miza, kvalitatīvi potzari un sienamais materiāls. Beigusies ir ražas normēšana āboliem. Mazāka nekā parasti būs ķiršu, plūmju un bumbieru raža. Turpina vākt ērkšķogas, sākas ražas vākšana upenēm un sarkanajām jāņogām. Ražu labāk vākt rīta un vakara stundās, kad ogu temperatūra ir zemāka. Jūlija beigās vāc agrās hibrīdplūmes – “Komēta”, “Skoroplodnaja”, “Naidjona”, hibrīdās Kaukāza plūmes.
Daiļdārzos
Nākamās nedēļas beigās var sadalīt un pārstādīt peoniju krūmus. Nepieciešams laistīt vasaras puķes, labāk to darīt vakaros. Regulāri dod papildmēslojumu. Ja zāliens sāk dzeltēt, arī to nakts laikā ir vēlams laistīt, turpina tā regulāru appļaušanu, lai karstā laikā ātri nenovecotu. Balkonu puķes podos un kastēs laista katru dienu (vislabāk vakaros) un mēslo. Podu puķes vislabāk uz nakti iegremdēt barības šķīdumā.
