Izprast dzīves un nāves būtību

Pēteris Kučiks: “Ārsts jau tikai attālina nāvi. Mēs nevaram izglābt no tās vispār. Bet katrs veiksmīgs gadījums ir tā vērts, lai darītu savu darbu.”

Alūksnieša Pētera Kučika vārds komentārus neprasa – daudzi alūksnieši viņu zina kā ilggadēju anesteziologu reanimatologu Alūksnes slimnīcā, kurš vēlāk pievērsies astroloģijai, alūksnieti, kurš aktīvi izsakās par sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem, nebaidoties paust nedz populārus, nedz nepopulārus viedokļus, kā arī iedziļinās filozofiskos jautājumos. Viņš labprāt atsaucās aicinājumam uz sarunu, lai dalītos savās pārdomās par dzīvi un cilvēka būtību, atcerētos atgadījumus no savas dzīves, kurā nav trūcis ne prieka, ne arī smagāku brīžu.

Profesijas izvēle nav nejauša

Saruna sākas ikdienišķi – par ēst gatavošanu, kas ir viena no Pētera Kučika mīļākajām nodarbēm. “Man patīk improvizēt. Cilvēks ir būtne, kas ir enerģētiski saistīta, tostarp ar ēdienu, ko izvēlas. Enerģētiskais pieprasījums ir jāņem vērā – nevar uzspiest cilvēkam, piemēram, vegānismu. Organisms pasaka priekšā, ko vēlas savā uzturā, – ir tikai jāieklausās,” stāsta alūksnietis un piebilst, ka viņš labprāt gatavo zivju ēdienus, jūras veltes, bet izvēle var mainīties atkarībā no organisma dotajiem signāliem.

Anesteziologs ir pelnītā atpūtā nu jau septiņus gadus, bet viņa dzīve joprojām ir saistīta ar medicīnu. “Mediķa profesijas izvēle noteikti nav nejaušība. Redzēju, ka cilvēki slimo, un biju izbrīnīts, kāpēc viņiem nevar palīdzēt. Arī pats bērnībā daudz slimoju,” atceras P. Kučiks. Sākumā strādājis neatliekamās palīdzības brigādē, bet, mācoties Rīgas Medicīnas institūta 3. kursā, uzsācis anesteziologa praksi. “Savu izvēli nenožēloju. Bet, skatoties šī brīža acīm, diez vai tagad pievērstos anestezioloģijai – tā ir smaga specialitāte. Saprotu savu jaunības izvēli, jo vēlējos ātru rezultātu,” stāsta alūksnietis un atzīst, ka dzīvē ir nepacietīgs.