Alūksnes Novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece un fonda dibinātāj Santa Stopniece nesen bija pieredzes apmaiņas braucienā – Latvijas kopienu fondu vizītē Polijā un Slovākijā.
Alūksnes Novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece un fonda dibinātāj Santa Stopniece nesen bija pieredzes apmaiņas braucienā – Latvijas kopienu fondu vizītē Polijā un Slovākijā.
Alūksnē Novada fonds ir izveidots nesen un viņas atzīst, ka brauciena laikā guva daudz vērtīgu atziņu un jaunas idejas.
Braucienā piedalījās pārstāvji no Alūksnes, Talsu, Lielvārdes kopienu fondiem, kā arī no topošajiem Valmieras un Madonas fondiem. Viņi apmeklēja piecus fondus Slovākijā un Polijā, kā arī Polijas Filantropijas attīstības akadēmiju. Dz.Zvejniece atzīst, ka vizīte deva iespēju dalīties pieredzē ar fondu pārstāvjiem, kuri strādā jau trīs līdz četrus gadus, kā arī ar cilvēkiem, kuri šobrīd vēl tikai dibina fondus. Braucienu finansēja Baltijas – Amerikas partnerattiecību programma Latvijā un tajā piedalījās arī programmas direktore Ieva Morica, projektu koordinatore Dace Kolma un filantropijas speciāliste Inese Danga.
Finansē mazos projektus
Dz.Zvejniece uzsver, ka jebkurš fonds ir organizācija, kas uzkrāj finansējumu no ziedotājiem un tālāk finansē mazos projektus. “Alūksnes Novada fonds ir dibināts, lai varētu atbalstīt projektus, kas iesniegti no Alūksnes rajona. Iesniegto projektu tematika un mērķi var būt dažādi, tos var iesniegt gan atsevišķa cilvēku grupa, gan kultūras vai izglītības iestāde. Tam ir jābūt projektam, kas paredz labumu lielai, nevis ļoti šaurai sabiedrības daļai. Lai projekts veiksmīgāk tiktu īstenots, iesniedzējiem jābūt vismaz trīs cilvēkiem, kuriem nav juridiska statusa. Pašlaik Alūksnes Novada fonda galvenais uzdevums ir finansējuma piesaiste, tādēļ fonds Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programmā ir iesniedzis projektu. Projekta atbalstīšanas gadījumā gada laikā varēsim veiksmīgāk iedzīvināt filantropijas ideju novada sabiedrībā,” saka Dz.Zvejniece.
Cilvēks, kas gadā Alūksnes Novada fondam būs ziedojis vismaz 20 latu, varēs piedalīties projektu vērtēšanā.
“Pašlaik veicam pārrunas ar Hipotēku bankas Alūksnes nodaļu, lai cilvēkiem, kas veic pārskaitījumu fondam, būtu komisijas maksas atlaide. Pašlaik fonda budžetu veido dibinātāju iemaksas un divu ziedotāju iemaksa, bet ikviens interesents ir aicināts fondam pārskaitīt naudu. Savu finansējumu viņš var paredzēt arī konkrētam mērķim,” klāsta Dz.Zvejniece.
Būs pirmais konkurss
Dz.Zvejniece šā gada sākumā tikās ar Alūksnes rajona vadību un lūdza izvirzīt mērķprojektus, no kuriem Novada fonda valde apstiprināja trīs projektus – Saules tilta krāsošanu, konkursa “Mis un Misters Alūksne 2005” rīkošanu un Zeltiņu luterāņu baznīcas atjaunošanu. Tagad fonds vāks līdzekļus tieši šiem projektiem, lai to varētu izdarīt.
“Saules tiltu paredzēts krāsot jau citu aktivitāšu laikā, tāpēc fondam pašlaik paliek divi pārējie projekti, bet Saules tilta vietā mēs varēsim izvēlēties kādu citu projektu. Tas tikai apliecina to, ka sāpe Alūksnes cilvēkiem ir viena un ka vairāki cilvēki vēlas izdarīt to pašu. Vākt līdzekļus konkursa “Mis un Misters Alūksne 2005” pasākumam nolēmām, jo šāgada uzvarētāji mums ir palīdzējuši organizēt sešus labdarības pasākumus akcijā “Uzdāvini prieku!”.
Savukārt Zeltiņu baznīca izvēlēta tādēļ, ka šis pagasts ir kā četru vietējo pašvaldību – Ilzenes, Kalncempju, Alsviķu un pašu Zeltiņu – centrs. Uz šo baznīcu dodas cilvēki arī no Gulbenes rajona Beļavas un Lejasciema, tādēļ arī šo pašvaldību cilvēki varētu iesaistīties filantropijā,” norāda Dz.Zvejniece.
Viņa uzsver, ka vasarā Alūksnes Novada fonds vēlas organizēt pirmo projektu konkursu. Tā laikā ikviens interesents fondā varēs iesniegt savu projektu, ja tam paredzētais finansējums ir 100 līdz 500 latu. “Alūksnes Novada fonds nevāks naudu savu mērķu īstenošanai, bet tikai cilvēku iesniegto projektu atbalstīšanai,” norāda Dz.Zvejniece.
Veidos labdaru klubiņu
Dz.Zvejniece uzsver, ka Polijā un Slovākijā kopienu fondi darbojas jau vismaz septiņus gadus, tāpēc tur ir lielāka pieredze un senākas filantropijas tradīcijas. Tomēr salīdzinājumā ar amerikāņiem tas ir ļoti īss laiks.
“Blue Torsya fonds atrodas ļoti mazā pilsētā, kurā ir augsts bezdarba līmenis, bet iedzīvotāji ir aktīvi un atbalsta fonda darbību. Šā fonda apmeklējums man radīja iespaidu, ka arī Alūksnes fonds varēs veiksmīgi darboties, jo situācija šajā vietā ir līdzīga Alūksnei – tur ir maz iedzīvotāju un nav lielu ražošanas uzņēmumu. Arī fonda telpu iekārtojums ir līdzīgs un tajā valda demokrātiska atmosfēra. Šajā fondā varējām vērot labu piemēru tam, kā tiek vērtēti fondā iesniegtie projekti. Fonda darbinieki rūpīgi atskaitās par katru santīmu, kas ir saņemts un kur izlietots. Arī Alūksnes Novada fonds tā darīs, jo tas ir ļoti svarīgi. Fonda darbībai ir jābūt caurskatāmai jebkuram cilvēkam,” klāsta Dz.Zvejniece.
Prešovas fondā bija izveidots labdaru klubs, kurā apvienojušies cilvēki, kas atbalsta filantropiju. Dz.Zvejniece atzīst, ka tādu vēlas veidot arī Alūksnes rajonā. “Labdaru klubiņš būtu kā Alūksnes Novada fonda atzars, kurā, piemēram, reizi mēnesī fonda labdari pārrunātu aktualitātes,” saka Dz.Zvejniece.
Būs neaizskaramais kapitāls
Pēc brauciena viņa secinājusi, ka jebkuram kopienu fondam ir svarīgi sadarboties ar vietējām pašvaldībām. Secināju, ka mums vēl ļoti daudz ir jāmācās – būt organizatoriem, partneriem. Ir nepieciešams veidot fonda neaizskaramo kapitālu, kuru glabā “nebaltām dienām”. Alūksnes fondā tie būs 10 procenti līdzekļu. Ja kāds ziedotājs to nevēlēsies, viņš varēs neveidot neaizskaramo kapitālu. Ziedotājs varēs arī izvēlēties, kādiem projektiem viņš savu naudu paredz – tikai Alūksnes vai visa rajona. Ārzemēs novēroju, ka fonda neaizskaramo kapitālu lietderīgi izmanto, iegādājoties ēku un to izīrējot,” saka Dz.Zvejniece.
Braucienā viņa secinājusi, ka fondam nevajag teikt iedzīvotājiem priekšā, kādu projektu izstrādāt, jo tas var būt nesekmīgi. Tas var sekmēties tikai tad, ja paši iedzīvotāji nāks ar savām idejām un projektiem.
“Ārzemēs fondiem reizēm sponsori sola lielu finansējumu, ja fonds saviem spēkiem savāks noteiktu līdzfinansējuma daļu. Domāju, ka tas ir ļoti veiksmīgs variants, jo fondam tas ir būtisks stimuls,” saka Dz.Zvejniece.
Viņa norāda, ka ziedot var dažādi. Piemēram, Polijā tiem cilvēkiem, kas vēlas, katru mēnesi no algas “atvelk” pēdējos divus ciparus. Šo summu, vienalga, cik tā ir liela, pārskaita kādam fondam.
Ir jāpastāv pašiem
Viena Alūksnes Novada fonda dibinātāja un Alūksnes pilsētas domes projektu vadītāja Santa Stopniece arī atzīst, ka brauciens bija vērtīgs. “Šķita svarīgs fakts, ko uzsvēra, ka palīdzība no dažādiem Eiropas fondiem un citām ārvalstīm pakāpeniski tiek pārtraukta. Mums tas pašlaik ir mazāk jūtams nekā Polijā un Slovākijā, bet arī Latvijā ar to ir jārēķinās. Tādēļ ir jāmeklē resursi vietējā sabiedrībā – kādā veidā attīstīties, piesaistīt līdzekļus, kā īstenot projektus. Pēc brauciena man radās priekšstats, ka fondu darbība ir ļoti stratēģiska, ilglaicīga un gudra rīcība. Mēs nevaram visu laiku paļauties uz palīdzību, ir jāspēj arī pašiem pastāvēt kā kopienai un palīdzēt sev. Savā veidā tas paaugstina pašapziņu, jo apliecina, ka mēs kaut ko varam, veicina saliedētību sabiedrībā,” domā S.Stopniece.
Viņa uzsver, ka kopienu fondā – tostarp Alūksnes Novada fondā – var iesniegt plašas tematikas projektus, kas nav raksturīgi citiem fondiem.
“Nereti ir tā, ka nav programmas, kur iesniegt uzrakstīto projektu, jo tas ir specifisks, bet tā mērķis ir ļoti aktuāls. Novada fondā mēs varēsim izvērtēt, kas mums ir vajadzīgs,” saka S.Stopniece.
Slovākijā viņa novēroja, ka savdabīgā veidā ir rasta iespēja ziedot tiem, kas vēlas. Piemēram, studenti var ziedot tik, cik maksā viens alus kauss. Vienkāršie ierindas cilvēki – vienu pusdienu cenā. “Manuprāt, šāda demokrātiska pieeja ir atbalstāma, jo tādējādi arī cilvēki, kam nav tik daudz līdzekļu, var parādīt savu labo gribu. Vienīgi tas rada vairāk pienākumu, veicot fonda administratīvo darbu. Slovēņu un poļu pieredze liecina, ka projektu programmas nolikums ir ļoti vienkāršs un lakonisks, arī projekta pieteikuma veidlapa ir viegli uztverama un saprotama. Velky Šaris kopienu fondā novērojām, ka visu projektu aktivitātes tiek filmētas un pēc tam rādītas fonda prezentācijas pasākumos,” stāsta S.Stopniece. Viņa uzsver, ka ļoti svarīga ir fonda sadarbība ar vietējām pašvaldībām un tas, lai iedzīvotāji paši iesniedz projektus, nevis fonda pārstāvji iesaka tiem tēmas.
“Varbūt kāds alūksnietis, kas studē mārketingu, varētu izstrādāt savu diplomdarbu par Alūksnes Novada fonda stratēģiju vai vizuālo tēlu. Tas būtu lielisks studenta ieguldījums fonda darbībā,” vērtē S.Stopniece.
***
Fakti
– Dzintras Zvejnieces atziņas pēc brauciena:
– Uzņēmumam nav sirds, bet sirds ir uzņēmējam.
– Kopienu fondu darbībā svarīgs ir brīvprātīgo ieguldījums.
– Filantropija ir process, nevis fakts.
– Ir jāizstrādā ziņojums, ziņa, lai par fondu stāstītu sabiedrībai.
– Sākotnēji nepieciešams atbalsts, jo kaut kas nevar rasties ne no kā.
– Fonds var darboties vienkāršās telpās un veikt lielas lietas.
– Kad fonda finansētāji ir vietējie cilvēki, atklātībai ir jābūt trīskāršai.
– Visgrūtāk ir savākt pirmo naudu un noorganizēt pirmo projektu konkursu.
– Ziedotāji vēlas redzēt objektus, kur tērē viņu ziedoto naudu.
