Kad 1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, tai nebija nekā valstij nepieciešamā: nebija teritorijas (to bija okupējusi Vācijas armija), nebija robežu un karaspēka, kas tās sargā, par naudas līdzekļiem nemaz nerunājot.
Kad 1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, tai nebija nekā valstij nepieciešamā: nebija teritorijas (to bija okupējusi Vācijas armija), nebija robežu un karaspēka, kas tās sargā, par naudas līdzekļiem nemaz nerunājot.
Steidzīgi sāka organizēt Latvijas armiju, jo Latvijā iebruka Padomju Krievijas armija. Alūksnē 1918.gada decembra sākumā brīvprātīgo reģistrāciju un aizsardzības organizēšanu veica bejānietis Kārlis Pumpītis, vēlāk Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, kapteinis 7. Siguldas kājnieku pulkā (apglabāts Alūksnes garnizona kapos).
Bet… 1918.gada 7.decembrī Alūksni okupēja 2. Novgorodas divīzijas 9. pulks. Sākās sarkanais terors, tāpēc daudzi devās uz Igauniju, lai tās rindās cīnītos pret nīsto lielinieku (komunistu) režīmu, arī K.Pumpītis. Šī Alūksnes partizānu grupa 1919.gada 1.februārī tika ieskaitīta Tallinas (Rēveles) aizsargu bataljonā un nodarbojās ar izlūkošanu.
Igauņu karaspēka kaujas mūsu apriņķī sāka 1919.gada 12.februārī Veclaicenes rajonā, bet 17.februārī sarkanie bija spiesti atstāt Api.
Somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu dēli” komandieris, pulkvedis Hanss Kalms bez igauņu virspavēlniecības atļaujas ar vienu bataljonu veica pārdrošu reidu okupantu aizmugurē caur Trapeni, Zeltiņiem, Kalncemjiem (Otes muižu), Umerniekiem un 21.februārī pēc piecu ar pusi stundu ilgas kaujas pie Alūksnes stacijas ieņēma pilsētu.
Šīs kaujas laikā pēkšņu uzbrukumu Alūksnes cietumam, atbrīvojot daudzos ķīlniekus, veica 21 Alūksnes partizāns. Tikai divi bija vecāki par 20 gadiem un “pulveri oduši” Pirmajā pasaules karā, bet pārējie bija tikai 16 – 18 gadu veci jaunekļi.
1919.gada 18.februārī Tērbatā (tagad Tartu) ar lielu Igaunijas palīdzību tika nodibināts pirmais Latvijas nacionālās armijas pulks – 1. Valmieras kājnieku pulks. Tas Latvijas atbrīvošanu no Padomju Krievijas iebrucējiem sāka 1919.gada 27.martā no Melnupes krastiem, tagadējās Alūksnes rajona teritorijas.
Pirmajā pulka kaujas pavēlē 1919.gada 29.martā tika dots uzdevums – ieņemt Alūksni, bet to īstenot izdevās tikai pēc diviem mēnešiem.
Notika smagas, asiņainas kaujas pie Rezakas un jaunās muižas, pie Aneraudu, Griguļu un Ratenieku mājām Ziemeru pagastā, pie Zušu mājām Karvas pagastā, pie Lūša kroga, Apes, Rušķu mājām Jaunlaicenes pagastā. Nācās atkāpties un cīnīties izejas pozīcijās – Melnupes karstos (Igaunijā).
Kad mūsu karaspēks 1919.gada 22.maijā ieņēma Rīgu, bet igauņi 26.maijā ieņēma Pleskavu, uzbrukumā devās arī Valmieras kājnieku pulks. Tas naktī uz 28.maiju izdzina iebrucējus no Apes miesta. Ienaidnieks panikā bēga.
29.maijā Alūksni pirmais sasniedza 2. Igauņu jātnieku pulks. Valmieras pulka jātnieku izlūku komanda Alūksni sasniedza pulksten 16.30. Otrais bataljons, tā komandiera gaujienieša Kārļa Bojāra vadībā Alūksnē iegāja pulksten 20.00 Valmieriešu brašās dziesmas atbalsojās Alūksnes ziedošajos dārzos un sagaidītāju sirdīs, ceļā krītot daudziem ziediem, saulainiem smaidiem un arī prieka asarām.
Mēs neesam aizmirsuši šo mūsu tautas varoņlaikmetu – Latvijas brīvības (atbrīvošanas) cīņas. Varoņu godināšanu sākām pirms 16 gadiem vēl padomju okupācijas apstākļos. Karvas brāļu kapos, Alūksnes pilsētas un garnizona kapos, Bejas somu karavīru brāļu kapos, Veclaicenē pie igauņu nezināmā karavīra kapa un citur.
Piemiņas akmeni Alūksnes atbrīvotājiem 1919.gada 29. maijā – 2. igauņu jātnieku pulkam un Valmieras kājnieku pulkam atklājām pirms sešiem gadiem – 1999.gada 29.maijā Alūksnes atbrīvošanas 80.gadadienā. Piedalījās brālīgās Igaunijas pārstāvji no Veru pašvaldības, Kuperjanova bataljons, Veru kultūras nama vīru koris, Valmieras pilsētas domes pārstāvji, Valmieras represēto apvienības vīru koris “Baltie bērzi”, Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljons, Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris, ļaudis no tuvām un tālām vietām.
Šogad nav apaļa Alūksnes atbrīvošanas jubileja, tāpēc tā notiks ar ziedu nolikšanu pie piemiņas akmens, dziļi noliecot galvas mūsu tautas varoņu piemiņas vietā.
***
29.maijā pulksten 16.00 Alūksnes atbrīvošanas 86.gadadienā pie piemiņas akmens Alūksnes atbrīvotājiem – 2.Igaunijas jātnieku pulkam un Valmieras kājnieku pulkam – notiks ziedu nolikšana.
No pulksten 15.45 spēlēs Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris – diriģents Sandors Līviņš. Godasardzē stāvēs Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona karavīri, ar savu skolu karogiem – Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzija, Jaunlaicenes un Veclaicenes vanadzēni, Bejas pamatskola – ar Somijas un Igaunijas karogiem.
Būsiet visi – jauni un veci – mīļi gaidīti!
Alūksnes pilsētas dome, Alūksnes Brāļu kapu komiteja
