Valdis Vīksna: “Tas, ka korpusi nav reģistrēti Zemesgrāmatu nodaļā, nenozīmē, ka laivu novietnes nav lietotāju īpašums. Cits jautājums ir, kā īpašnieki savus īpašumus kopj un uztur.”
Ik pa laikam laikrakstā parādās dažādi viedokļi par celtnēm, kas atrodas Alūksnes ezera krastā. Vieni tās sauc par būdām, citi par garāžām un tā tālāk. Būdas man asociējas ar suņu būdām, bet garāžas ar automašīnu stāvvietām. Rodas jautājums, kam gan šīs celtnes ir domātas?
Atļaujas izsniedza izpildkomiteja
Iedzīvotāji, lai pārvietotos pa ūdenstilpēm, izgatavoja laivas, ko turēja ūdenstilpju krastos un pieķēdēja vai nu pie resnākiem kokiem ūdenstilpju krastos, vai arī neizvelkamiem iedzītiem dzelzs stieņiem krastā. Huligāni laivas izdemolēja, pieķēzīja, kā arī tās bieži tika nozagtas.
Alūksnes ezera krastā jau no Latvijas pirmās brīvvalsts laika tika uzceltas pirmās būves, kurās novietot laivas, makšķerēšanas piederumus, un turpmāk visos pieejamos dokumentos tās sauktas par laivu novietnēm. Tādas uzcēla R. Šloss pie Tīklu saliņas, kā arī aiz kādreizējās brūža ēkas (tagadējā Alūksnes Kultūras centra) citi Alūksnes pilsētas iedzīvotāji. Kuri šīs tiesības celt ieguva, nezinu, bet Latvijas PSR laikā izlēma un atļāva celt Alūksnes pilsētas izpildkomiteja. Dažkārt ar šādu lūgumu vērsās dažādu uzņēmumu vadītāji, lai viņu darbinieki varētu savām vajadzībām uzcelt laivu novietni. Tā, piemēram, 11. AK (auto kombināts) vadītājs Jānis Musts vērsās ar lūgumu atļaut uzcelt laivu novietnes pie kādreizējā zviedru tilta pāļiem, kā arī otrā pusē pāļiem ar tādu pašu lūgumu vērsās Alūksnes gāzes kantora priekšnieks Ivars Vaskums, nodibinot laivu novietņu kooperatīvu “Vilnis”. Atļaujas tika saņemtas, un novietņu gribētāji tās uzcēla. Nekādus projektus toreiz neprasīja. Tika apmierināti arī dažādie individuālie iesniegumi, kā pamatojumu minot invaliditāti, kara veterāna statusu un citus iemeslus. Protams, tajā laikā ļoti populāri bija kaut ko dabūt par visvarenāko – blatu jeb pazīšanos. Tolaik tādu vārdu kā korupcija nepazina.
Tā pamazām Alūksnes ezera Iekšezers apauga ar laivu novietnēm no Jaunās pils līča līdz pat toreizējam Gāzes kantorim. Bija mēģinājumi laivu novietnes celt arī ezera atklātajā daļā, bet beidzās ar neveiksmi. Tā 7. Siguldas kājnieku pulka bijušā pieminekļa kalna pakājē Torņa (agrāk Lugovceva) ielā dzīvojošie armijnieki, nodibinot kooperatīvu “Čaika” (kaija), uzcēla laivu novietnes, ko dažu gadu laikā pavasaros sagrāva ledus kustība. Nelīdzēja pat akmeņu krāvumi ezerā. Ūdenssaimniecības celtniecības 5. PMK vīri uzcēla laivu novietnes pie bijušā Kempinga (tagad aiz Jaunsētām) krastā līdz ar ūdenslīniju. Laivas ūdenī tika ievilktas pa koka sliedēm, bet arī tas neglāba, un ledus pamazām visu salauza. Līdz ar to visi tie, kuri ieguva atļauju celt, cēla jau esošo novietņu galos Iekšezerā.
Dibina kooperatīvu “Banga”
Laika gaitā novietnes novecoja – kļuva nederīgas un tika nojauktas. Tā līcī pie Pilssalas tilta savu laiku nokalpojušās novietnes tika nojauktas un to vietā tālāk pretī Vecajai pilij 1962. gadā uzceltas jaunas pēc vienota projekta, izskatīgas laivu novietnes ar trīs tornīšiem (Iekšezers 1).
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.