Visbiežāk attālumu mērām kilometros, metros, soļos, pēdās… Vai tobrīd, kad nozīmīgs ir atvēlētais laiks – minūtēs, stundās, dienās…
Visbiežāk attālumu mērām kilometros, metros, soļos, pēdās… Vai tobrīd, kad nozīmīgs ir atvēlētais laiks – minūtēs, stundās, dienās…
Bet ceļš no manas sirds uz tavējo? Cik tālu vai cik ilgi ejams šis ceļš?
Tu vari būt no manis rokas stiepiena attālumā, bet joprojām palikt man tāls. Un tu vari atrasties otrā pasaules malā, bet sadzirdēt manu nopūtu…
Es varu sajusta pieskaramies tavu plecu, bet nespēt iemājot tavā domu pasaulē. Es varu uzticēt savus sapņus vējam un zināt – tu sadzirdēsi tos.
Kā mērāms šis ceļš no tavas sirds uz manējo? Varbūt izteiktos vai vēl tikko izdomātos vārdos, izrunātos vai uzrakstītos teikumos, dziesmās…
Varbūt smaidos, nejaušos pieskārienos.
Sāls pudos.
Vai varbūt nopūtās, asarās, negulētās naktīs?
Vēl varētu mērīt cerībās un sapņu piepildījumos, ilgās.
Tas taču būtu skaisti – es esmu trīs vārdu vai divu nopūtu, vai vienas cerības piepildījuma attālumā no tavas sirds.
