“Mums tagad nekas cits neatliek, kā turēt kārtībā savu māju”

Ārsts, politiķis, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers iegājis vēsturē ar rīkojumu nr. 2 — vienīgais valsts vadītājs Latvijas vēsturē, kurš ierosinājis atlaist Saeimu. Viņš ir arī Likteņdārza patrons, un tieši tur laikrakstam bija iespēja tikties ar Zatlera kungu, lai sarunātos par to, cik aktīvi viņš seko līdzi politiskajiem notikumiem Latvijā un pasaulē, kā vērtē notiekošo un ar kādu skatu raugās nākotnē.

- Ar ko jums saistās bērnības atmiņas?

- Manas bērnības atmiņas vairāk saistās ar divām vecāmammām. Abas bija grāmatvedes, un abām mājās bija ļoti lielas bibliotēkas. Vienai bija tā sauktās Latvijas laika grāmatas, kuras mēs varējām brīvi lasīt, bet citi droši vien tās dedzināja. Es pat nezināju, ka tādas nedrīkst būt mājās, mums bija un es tās lasīju, man neviens netraucēja. Otra vecāmāte vāca visas grāmatas, viņai mājās bija Ļeņina kopotie raksti uz dārgā krītpapīra. Es reiz jautāju, kam viņai tas vajadzīgs. Izrādās, lai dabūtu labas grāmatas, piemēram, Džeku Londonu, kas man tik ļoti patika, bija jāņem arī tādas kā Ļeņina raksti. Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka lasīšana bērnībā ir ļoti svarīga un daudz ko dod, jo pēc tam dzīvē vairs nav tik daudz laika lasīšanai. Mēs vēlāk lasām tikai to, ko vajag. Lasīt visu pēc kārtas — tā ir liela greznība. Arī dzīves kultūru, izturēšanos pret apkārtējiem, sievietēm, pieklājību man iemācīja tieši vecmāmiņas.

- Kāds bija jūsu sākums politikā?

- Es politikā uzreiz iegāju kā prezidents. Un lai ko arī saka par šo cilvēku, man daudz ko iemācīja un parādīja Aigars Kalvītis. Viņš bija vienīgais, kurš man cilvēcīgi paskaidroja, kas mani sagaida — kā pasargāt sievu, kā draugus meklēt ārpus politikas, vienkārši un sirsnīgi. Man bija svarīgi, ka bija kāds, kas parādīja šo cilvēcīgo pusi, nevis klāstīja polittehnoloģiju. To māca citi un to tu arī pats diezgan labi apgūsti.