Viss pasaulē strauji mainās, tomēr jau 150 gadu latviešiem ir garantēta, nemainīga vērtība – reizi piecos gados satiekas Dziesmu un deju svētku saime. Šo brīdi visi kopā piedzīvojām arī šovasar. Ir vēl kāda nemainīga tradīcija – pēc svētkiem satikties, lai izvērtētu paveikto, jo pēc pieciem gadiem būs jātiekas vēl.
“Ceļš uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem bija sarežģīts. Šobrīd dzīvojam jau citā laikā un esam aizmirsuši, ka no 2020. līdz 2021. gadam viss notika “Covid-19” pandēmijā un tobrīd amatiermākslas kustība bija pilnībā paralizēta. Tikai 2022. gada pavasarī varējām atsākt gatavoties, turklāt bija šaubas, vai svētki varēs notikt. Šaubas bija līdz pat maijam. Neskatoties uz visu, svētki bija vareni, pateicoties kopienas dalībniekiem,” uzsvēra Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna. LNKC veica aptauju, kurā piedalījās kolektīvu vadītāji. Aptauju centrā bija jautājumi koprepertuāra nozarēm, lai paskatītos un novērtētu lielos Dziesmu un deju svētku pasākumus. S. Pāvulēna norādīja, ka analīze veikta gan nozaru padomēs, mākslinieciskajās grupās, gan arī citās lielākās vai mazākās sanākšanās. Pilni aptaujas dati ir pieejami LNKC.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.