Pētījuma secinājums – pagastos jāsaglabā četras skolas

“Kopienā skola nav vienkārši izglītības iestāde. To slēdzot, vietējie iedzīvotāji ātri sāk izjust atstumtību, ar laiku samazinās arī pārējo pakalpojumu pieejamība, mazinās dzīves kvalitāte, kas noved pie tā, ka šī vieta var palikt dzīvošanai nepievilcīga,” secinājusi Madara Ziņģe – Bumbure, izstrādājot maģistra darbu par skolu nozīmi kopienu ilgtspējīgā attīstībā, analizējot tieši Alūksnes novada piemēru.

Diemžēl, realizējot Alūksnes novada pašvaldības izstrādāto un pieņemto skolu tīkla modeli, novadam sagaidāma vēl straujāka depopulācija un lauku teritoriju iztukšošanās.

“Latvijas Universitātē lekciju starplaikos, ar pasniedzējiem un studiju biedriem pārrunājot dažādas tēmas, apspriedām arī plānoto skolu tīkla reformu, un pēc lektores atziņas, ka šī būtu laba mana maģistra darba tēma, sāku pētīt Alūksnes novada situāciju un jau tajā laikā aizsākušos procesus. Varu teikt, ka Alūksnes novada lauku skolu tīkls kā maģistra darba izpētes objekts nāca ļoti nejauši, neplānoti,” stāsta M. Ziņģe - Bumbure. Paldies Madarai par padalīšanos ar izsecināto.