Valsts mežu dienests izveidojis jaunu darba grupu, kas pirms paredzētās reformas pētīs un analizēs meža politikas īstenošanai nepieciešamos resursus.
Valsts mežu dienests izveidojis jaunu darba grupu, kas pirms paredzētās reformas pētīs un analizēs meža politikas īstenošanai nepieciešamos resursus.
Šāda vienošanās ar virsmežziņiem panākta pēc laikrakstā “Alūksnes Ziņas” un citos laikrakstos izskanējušās informācijas par vēlmi samazināt mežsargu skaitu.
Alūksnes virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš kļuvis par vadītāju darba grupai, kurā iekļauti visu 26 rajonu virsmežziņi.
“Secināts, ka iepriekšējā pieeja šā jautājuma risināšanā nebija pareiza. Nevar pieņemt viennozīmīgu lēmumu par mežniecību un darbinieku skaita samazināšanu. Vispirms ir jāanalizē darba apjomi un to izpildei nepieciešamie cilvēku resursi, kā arī jādomā, ko darīt, lai mežā būtu labāka kārtība. Protams, ir jāatrod iespējas ietaupīt finanšu līdzekļus,” atzīst A.Krēsliņš.
Darba grupa izvērtēs pēdējo piecu gadu darba rezultātus, arī pozitīvo un negatīvo iepriekšējā reformā. Toreiz atdalīja valsts mežu apsaimniekošanu no mežu uzraudzības. Situācijas izpēte un analīze ļaus izdarīt secinājumus un izteikt priekšlikumus Zemkopības ministrijai līdz nākamā gada 30.aprīlim.
“Tikai tad ļausim politiķiem izšķirties, kāda būs mežu apsaimniekošana perspektīvā. Būtiski ir izlemt, vai konsultācijas un uzraudzība par medībām paliek mežniecību pārziņā,” norāda A.Krēsliņš. Pašlaik mežniecības aptver gandrīz divu pagastu mežu teritoriju. Ja mežniecību skaitu samazinās, tad atsevišķi pakalpojumi būs pieejami vienā vietā rajonā vai pat vēl mazāk.
Lai gan Ministru kabinets gatavojas apstiprināt jaunus noteikumus par valsts darbinieku atalgojumu, A.Krēsliņš uzskata, ka nav pamata cerēt uz papildu līdzekļiem mežniecību darbiniekiem. Valsts mežu dienests gatavojas meklēt līdzekļus esošajā finansējumā.
“Algu fonda samazinājums bija paredzēts par 1,35 miljoniem latu. Tas tika novirzīts resursiem, nevis atalgojumam. Iespējams, ka štatu samazināšana ļautu palielināt algu palikušajiem, bet noteikti ne daudz,” secina A.Krēsliņš. Viņš ir gandarīts, ka pašvaldībām un mežu īpašniekiem, kur mežniecība kontrolē un uzrauga, ir pozitīva attieksme pret to.
“Latvijas lauku un reģionu attīstības biedrība” nosūtījusi aicinājumu Saeimas tautsaimniecības komisijai, Zemkopības ministrijai un Valsts meža dienestam neveikt plānoto reformu. Tajā uzsvērts, ka jau tagad mežsargu apkalpes zonas ir pārāk lielas. Biedrības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzsver, ka reorganizācija būtu tuvredzīga rīcība gan no mežu apsaimniekošanas, gan no reģionu attīstības viedokļa. Viņš domā, ka šis jautājums būs steidzami jārisina jaunajai valdībai.
